Miks Džounss70. gadu pankroku mēdz dēvēt par anti-mūziku, taču tā deva savu artavu lieliskiem mūziķiem. Augšgalā nenoliedzami atrodas grupas The Clash ģitārists Miks Džounss (Mick Jones), kuram 2014. jūnijā paliks jau 59 gadi.
Džounss mācījās mākslas skolā, jo viņam šķita, ka tā iespējams iekļūt mūzikas grupās un tamlīdzīgās lietās. Viņu vienmēr piesaistīja jaunas lietas. Džounss spēlēja ģitāru protopanku grupā London SS, kuri principā visu 1975. gadu rīkoja mēģinājumus, un tā arī nekad dzīvajā neuzstājās, paguva vienīgi ierakstīt vienu demo singlu. Tajā laikā viņu izmeta no citas grupas Little Queenie.
“Es tad nebiju diezko labs ģitārists, kad mani izmeta un tas mani pamudināja doties atpakaļ uz savu istabu, un vingrināties un spēlēt līdzi ierakstiem. Kad es atkal “iznācu ārā”, biju gatavs. Sākumā viss vedās briesmīgi un man pat tas likās taisnīgi, ka dzīve mani svaida, bet tad es aptvēru vienu lietu, ko līdz tam nebiju īsti piefiksējis – es biju galvenais dziesmu sacerētājs grupā.”
Tajā laikā viņš bija iepazinies ar Džo Strameru (Joe Strummer), Polu Saimononu (Paul Simonon) (kurš starp citu sāka spēlēt basu Džounsa iedrošināts) un Toperu Hedonu (Topper Headon) – bija radusies grupa Clash ar tās oriģinālo sastāvu.
Vai Clash patiešām var saukt par pankroka grupu? Viņi noteikti nebija tādi kā The Ramones. Visi no Clash bija prasmīgi mūziķi un dziesmu radītāji, bet, iespējams, ne prasmīgāki kā Džounss. Stramers kļuva par grupas solistu un galveno liriku rakstītāju, jo Džounsa griezīgā balss nestāvēja līdzās, toties lielākā daļa grupas mūzikas bija Džounsa pārziņā.
“Mūzikas radīšana pie manis atnāca tajā pašā brīdī, kad es to apguvu, tā kā tas viss sanāca vienlaicīgi kopā. Kad es sāku spēlēt ģitāru, man bija 16 gadu, bet pirms tam es vienmēr sev jautāju:”Kā tas iespējams? Kā to var nospēlēt?” – es to jautāju par visiem instrumentiem, jo ģitāra nebija mans pirmais mūzikas instruments, es sāku ar bungām, tad pāŗgāju uz basu un tad man likās, ka varu tikt galā ar vēl pāris stīgām, tāpēc sāku apgūt ģitāru. Būt par solistu mani neinteresēja, man likās, ka stilīgāk ir spēlēt ģitāru.”

The Clash panākumi

Grupa The ClashStarp 1977. un 1982. gadu grupai Clash veicās ļoti labi. Tika izdoti vairāki albumi, ieskaitot arī ne tik ļoti panka skanējuma darbus: 1979. gada dubultalbumu London Calling un 1980. gada 36 dziesmu garo Sandista! Pankroka, thrash, regeja, ska, rockabilly un tradicionālā rokenrola apvienojums bija svarīga sastāvdaļa no visiem ierakstiem un Džounss mirdzēja kopā ar savu ģitāru.
Kā ģitārists Džounss nekad nebija liels izlēcējs. Bet viņš zināja kā spēlēt savu ģitāras daļu. Viņa fani bija pamanījuši, ka Džounss par savu galveno ģitāru bija padarījis Gibson Les Paul Junior. Single-coil ģitāras skaņas iederējās grupas Clash daudzpusīgajā skanējumā un Džounss kļuva par pankrokam visneraksturīgāko lietu – par ģitārvaroni.
Vēlāk viņš pārgāja uz Les Paul Standard un Custom ģitārām, viņa baltais modelis grupā kļuva gandrīz vai par pielūgsmes objektu. Marshall vai Mesa-Boogie galvas un Marshall 4×12 kabineti bija viņa drošais pamats klasiskam roka skanējumam.
Arī grupa Green Day iedvesmojās tieši no Clash, kā lielisku piemēru var minēt dziesmu Tommy Gun.
Džounsa ģitārspēle vienmēr bijusi vienkārša, ar divu nošu likiem un vienas nots bendiem, kā sirēnveida bends dziesmā Police On My Back un solo dziesmas Clash City Rockers beigās.  Arī dziesmas Tommy Gun solo parasti tiek spēlēts ar vienu noti, bet Džounss mēdz arī pārsteigt.
“Es uzaugu tik daudzu lielisku ģitārsitu laikā. Es cienīju viņus visus, bet mani mīļākie bija Miks Ronsons (Mick Ronson). Un Džefs Beks (Jeff Beck). Un Kīts Ričards (Keith Richards). Bet jāpiemin arī Pīts Tovnshends (Pete Townshend) un Džimijs Peidžs (Jimmy Page), un Ēriks Kleptons (Eric Clapton). Vai es kādu izlaidu? Vai es jau pieminēju Džefu Beku? Vai es viņu pieminēju divreiz? Es tā ceru! Viņš ir tieši tik labs!” Sirdī Džounss gluži vienkārši saprata un atpazina labus rokmūzikas rifus un ģitāras skanējumus.
Džounsa loma kā vadošajam ģitāristam nenokrita no zila gaisa, viņam bija daudz jāmācās. “Es vienmēr gāju uz noklausīšanām, Tā bija liela manas dzīves daļa. Es pieteicos kā ritma ģitārists, bet tobrīd nebija nemaz tik daudz tāda veida aicinājumu. Bija jāmāk nedaudz vairāk kā tikai ritms. Es spēlēju mazākās grupās. Nespēlēju daudz dzīvajā, tikai dažas reizes, bet es jau zināju, ka gribu spēlēt daudz biežāk un vairāk cilvēkiem.”
Kad The Clash iekļuva ASV mūzikas apritē, viņus dēvēja par vienīgo grupu, kurai ir kāda nozīme.

The Clash – Tommy Gun

Big Audio Dynamite un turpmākā darbība

Pēc tam  kad The Clash izjuka, Džounss nodibināja Big Audio Dynamite jeb B.A.D. Šī grupa nekad nekļuva veiksmīga un tā kā Džounss tajā bija arī dziedātājs un liriku rakstītājs, viņš ģitārspēli nolika maliņā. B.A.D. bija pārāk ambiciozi, bija pirmie, kas sāka izmantot semplus rokmūzikā, rakstīja dīvainas dziesmas.
B.A.D. 1991. gada singls Rush varētu teikt bija pat muļķīgs tā sarežģītībā. Tajā bija sasemploti grupu The WhoBaba O’ Riley, Deep PurpleChild In Time, bungas no Tomija Ro (Tommy Roe)Sweet Pea, bungas un ģitāras no Pigmeat MarkhamHere Comes The Judge, rindiņu no The Sugarhill GangRapper’s Delight un vēl daudz kas cits tikai 3 minūtēs. Tas joprojām ir pirmajā vietā Bilbooard modernās rokmūzikas topos.
Džounss ir King Sunny Ade fans: “Man patika Fela Kuti (Fela Kuti), tā bija mūzika ar vēstījumu. Man patika King Sunny Ade, tas kā viņi izmantoja stīlveida ģitāras. Man tas likās ļoti interesanti..mēs paņēmām visus mūzikas stilus, kuri mums patika. Kad mēs paņēmām Police And The Thieves (no Clash) – tas bija tas pats, ko mēs izdarījām ar R&B grupām. Mēs īpaši nepiedomājām pie tā,ko darījām.”
Džounss kopš tā laika ir producējis The Libertines un Pīta Dohertija (Pete Doherty) grupu Babyshambles (Džounss arī iespēlējis ģitāru viņu albumos). Džounss joprojām spēlē ģitāru grupā Carbon Silicon, kopā ar Toniju Džeimsu (Tony James), kā arī tūrējis kā ģitārists ar Gorillaz.

Big Audio Dynamite – Rush

Viņa visneaizmirstamākais darbs nenoliedzami ir ar The Clash. Taču viņš vienmēr ir bijis sevis meklējumos. Tāpēc kas zina, ko viņš darīs tālāk.
“Man labāk patīk Clash pirmais albums. Tas ir tāds tīrāks. Es spēlēju Junior caur lielu 4×12 kabinetu un kad mēs veicām ierakstu, mēs īpaši neuztraucāmies ne par ko. Mums īsti nebija par ko uztraukties. Tāpēc šis albums ir tāds neapstrādāts. Mēs ar Džo cīnījāmies ar saviem instrumentiem un padarījām tos dzīvākus – saldākus un sērīgākus. Džo bija kreilis, bet viņš spēlēja labiski, viņa talantīgākā roka darīja vieglāko darbu. Tas arī veicināja viņa strinkšķināšanas manieri, tāpēc viņam tā ir tik raksturīgi īpatnēja.
Bet es domāju, ka tā ir galvenā patiesība. Tu izklausies pēc sevis. Ģitāras spēlēšana ir tava iekšējā ES tālākā izpausme. Kad tu spēlē, tu izklausies kā neviens cits. Tu izklausies kā tu.”

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Draugiem.lv pase