Sveiki, Gitarspele.lv lasītāji!

Te atkal un atkal hitch3r’s ar saviem rakstiem. Šodienas raksta temats ir izvēlēts tāpēc, ka, domājot par dažiem ar ģitārspēli saistītiem jautājumiem, es nonācu pie secinājuma, ka ir pārāk daudz viedokļu, kas attiecas uz dažādu ģitāru tipiem un to klasifikāciju. Tā kā līdz šim brīdim nepastāv precīzas klasifikācijas, nolēmu tikt galā ar šo strīdīgo, bet fundamentālo ģitārpasaules jautājumu.

Ģitāru tipi

Dažreiz tiešām liekas, ka viens no globālākajiem jautājumiem par kuru ir lielākais sajukums visā ģitāru pasaulē, ir ģitāru tipi. Tāpēc – kā internetā, tā arī reālajā dzīvē cilvēki bieži uzdod jautājumus par to, kāda ir atšķirība starp ģitārām un kāpēc tās tipu sauc šādi (piemēri – akustiskā, elektro-akustiskā vai pus-akustiskā)

Šī ir diezgan sarežģīta tēma. Ģitāru ražotāji haotiski dod saviem instrumentiem dažādus nosaukumus un izdomā savus ģitāru tipus, vai arī izmanto citu ražotāju nosaukumus nevietā. Vēlāk dažādi mūsu un arī citu valstu ģitāristi un žurnālisti tulko šos nosaukumus un terminus katrs pa savam un tādējādi tikai palielina globālo jucekli.

No sākuma es gribētu izdalīt divus pašus galvenos jēdzienus, kuri attiecās uz visām ģitārām  – „skanējuma veids” un „korpusa veids” – un izprast ko tie nozīmē.

Ģitāras skanējuma veidi

Tā ir izveidojies, ka pastāv divi veidi jebkuras ģitāras izmantošanai (skaņas kontekstā):

1. Ģitāras izmantošana ar skaņas pastiprināšanu;
2. Ģitāras izmantošana bez skaņas pastiprināšanas.

Šie divi izmantošanas veidi der jebkura tipa ģitārām!

Viss jautājums ir skaņas pastiprināšanas veidā – vai tas ir elektromagnētiski skaņas noņēmēji, pjezoraidītaji (piezo pickups), mikrofoni. Ar vienu no šiem veidiem ģitāru var pieslēgt pastiprinātājam.

Jūs jautāsiet: “Kāpēc ir nepieciešams pastiprināt ģitāras skaņu?”

Pārsvarā tas ir paredzēts diviem nolūkiem:

1. Ģitāras skaņas signāla pastiprinājums (dooh >.volume) piešķiršana un potenciālo klausītāju auditorijas paplašināšana;
2. Ģitāras skaņas signāla kropļojumam (distortion), jaunu skaņas īpašību piešķiršanai, kas padara skaņu tuvāku tai, ko grib iegūt ģitārists (dažādi efekti)

Ģitāras skanējums

Īstenībā, šeit viss ir ļoti vienkārši. Piedāvāju pasaulē atstāt tikai divus skanējuma veidus:

1. Akustiskais skanējums – tas ir instrumenta sākotnējais skanējums un skaņa, ko jūs dzirdat, kad spēlējat bez pastiprinātāja. Tas ir tīrs ģitāras skanējums, kas atkarīgs no  korpusa un tā sastāvdaļu īpašībām. Jebkurai ģitārai ir savs akustiskais skanējums – tāpat kā jebkuram mūzikas instrumentam.

Dažreiz ģitārām šīs skanējums var būt ļoti kluss un neizteiksmīgs. Bet tas vienalga pastāv un mūsdienās ir izgudroti pjezoraidītāji jeb pjezonoņēmēji (piezo pickups), kuru uzdevums ir bez kropļojumiem pārraidīt šo sākotnējo akustisko skanējumu līdz pastiprinātājam. Līdzīgi darbojās arī mikrofoni (ģitārā iebūvēti vai pie tās pielikti). Tie ir paredzēti tam, lai pārraidītu pastiprināto akustisko skanējumu līdz klausītāju ausīm.

2. Elektriskais skanējums – tas ir izkropļots (distorted) skanējums, kas nav saprotams sliktā, bet gan „pārveidota skanējuma” nozīmē. Tā skanējuma nepastāv iekš ģitāras, bet veidojas no sākotnējā akustiskā skanējuma, kuru ietekmē dažādi kropļojuma avoti:

Elektriskajās ģitārās sākotnējs skaņas signāls sākumā nonāk  zem elektromagnētisko skaņas noņēmēju, pēc tam procesoru/pedāļu/dažādu citu efektu, pastiprinātāja un skaļruņa ietekmes – tikai pēc tam radot galējo skaņu, ko sadzirdam. Elektriska skanējuma iegūšana nav iespējama bez pastiprinātāja (ceru, ka šo apgalvojumu man nevajag paskaidrot).

Tātad ar elektrisko skanējumu var aprīkot jebkuru ģitāru, vēlāk “iestūķējot” kropļojošajā pastiprinātājā. To var arī panākt „piekarot” elektromagnētisko skaņas noņēmēju (ārējs mikrofons u.c.). Rezultāti skanējuma ziņā būs dažādi.

Dažas ģitāras vairāk piemērotas akustiskam skanējumam, bet dažas – elektriskajam. Un jautājums, pie kura ģitāras tipa pieder attiecīgs instruments, tiek izlemts ļoti vienkārši – skatoties kādam no diviem skanējuma veidiem tā ir paredzēta.

Ja ģitāra skan elektriski (tai ir elektromagnētiskais skaņas noņēmējs) un tiek lietota kopā ar pastiprinātāju, kā arī tās akustiskais skanējums nevienam nav vajadzīgs (jo to dzird labi ja 3 metru rādiusā) – tā neapšaubāmi būs elektriskā ģitāra.

Savukārt, ja ģitāra ir radīta akustiskam skanējumam, tad tā ir akustiskā ģitāra. Un faktors, vai tajā ir iebūvēts pjezonoņēmējs vai arī to izmanto kopā ar mikrofonu – ir jau mazsvarīgi (tie ir vienkārši skaņas pastiprināšanas veidi).

Ir ģitāras, kas speciāli radītas abiem skanējuma veidiem, jo tajās ir iebūvēti kā elektromagnētiskie, tā arī piezo tipa skaņas noņēmēji. Piemēram: Gibson Dark Fire, Parker Fly,  Godin LGX. Šādas ģitāras es piedāvātu saukt par elektroakustiskajām. Taču šīs termins ir aizņemts un ar to veikalos visbiežāk apzīmē ģitāras, kas radītas akustiskajam skanējumam – ar iebūvētu pjezonoņēmēju vai mikrofonu.

Ģitāras korpusa veidi

Gadās arī tādas situācijas, kad cilvēki nevar atšķirt akustisko ģitāru no pus-akustiskās vai arī pus-akustisko no elektriskās. Ko tieši ar to domā cilvēki, nav saprotams. Ģitāras skanējuma veidu, vai tās korpusa uzbūvi? Taču tie visi ir nepareizi termini. Pats termins pus-akustiskā ģitāra ir nācis no angļu valodas termina Semi-Hollow (Semi-Acoustic) neprecīza tulkojuma. Tātad pamēģināsim tikt galā ar ģitāru korpusu veidiem. Ja mēs izanalizēsim visu ģitāru korpusu konstrukciju veidus, tad redzēsim, ka to ir tikai trīs.

1. Solid body: viengabalains korpuss (kurā nav rezonējošu dobumu)

2. Hollow body: dobumains korpuss (iekšienē pilnīgi tukšs)

 
3. Semi-hollow body: pus-dobumains korpuss (iekšienē ir viengabala serde un dobumi sānos)

Tas arī ir viss. Mums ir trīs korpusu veidi. Ārēji tie var būt ļoti līdzīgi un tas arī ir pirmcēlonis visai jezgai. Cita lieta ir tā, ka katrs no šiem korpusa veidiem ir vairāk domāts kādam noteiktam skanējuma veidam, par kuriem runājām iepriekš.

Piemēram, hollow-body (dobumains korpuss) visbiežāk tiek izmantots akustiskajam skanējumam. Tāpēc arī pastāv stereotips – ja reiz ģitārai ir dobumains korpuss, tad to jāsauc par akustisko. Solid-body (viengabala korpuss) visbiežāk tiek pielietots elektriskā skanējuma iegūšanai. Taču arī te ir savi izņēmuma gadījumi.

Tātad, balstoties uz visu iepriekš uzrakstīto, es piedāvāju saukt ģitāras izrietot no to korpusa konstrukcijas un skanējuma veida.

Te būs ģitāru tipi, kas balstās tieši uz korpusa konstrukcijas un skanējuma veida (ar pazīstamu ģitāras modeļu piemēriem):

Iesakām izlasīt arī mūsu rakstu par elektriskās ģitāras skaņas noņēmēju veidiem!

• Hollow Body Acoustic (Martin Drednought, Gibson Jumbo)
• Hollow Body Electric (Gretsch Brian Setzer, Ibanez George Benson)
• Holow Body Acoustic & Electric (Gibson John Lennon J-160E)
• Semi-Hollow Body Electric (Gibson ES-335, ES-175, ES-135)
• Semi-Hollow Body Acoustic & Electric (Godin Multiac Jazz)
• Solid Body Electric (Gibson Les Paul, SG, Fender Strat, Tele)
• Solid Body Acoustic (Gibson Chet Atkins)
• Solid Body Acoustic & Electric (Parker Fly, Godin LGX)

Tekstu apkopoja un tulkoja: hitch3r (aka Vladislavs Punculs)

Papildināja: Eduards Aksjoņenko

Informācijas avoti:

• • http://en.wikipedia.org/wiki/Electric_guitar
• • http://en.wikipedia.org/wiki/Guitar
• • http://en.wikipedia.org/wiki/Steel-string_acoustic_guitar
• • http://www.guitars.ru/01/info.php?z797

Bildes no:

• http://www.acoustic-electric-guitars.com
• http://theguitarbuzz.com
• https://www.philkeaggy.com