Koksnes Sugu Ietekme uz Skaņu

Sveiks, manu mazo lasītāj… Tā kā es „specializējos” pārsvarā uz akustiskajām ģitārām (nesaprotamu iemeslu dēļ mani tās vairāk saista), nolēmu padalīties ar, manuprāt, diezgan interesantu un noderīgu informāciju, kas attiecas uz dažādu koksnes sugu ietekmi uz akustiskās ģitāras skaņu.

Cienījamie akustiskās ģitāras spēlētāji un mīluļi, šodienas rakstā runa būš par koksnes sugām, ko visbiežāk pielieto akustisko ģitāru ražošanā un to ietekmi uz instrumenta skanējumu. Kā zināms, jebkura veida ģitāru (un it īpaši akustiskās ģitāras) skaņu ietekmē daudz un dažādi faktori – instrumenta izmērs, forma, atsperu stiprinājums un, iespējams, pat tādi šķietami mazsvarīgi sīkumi kā grifa un bridža svars. Taču pats galvenais ir koksne – tieši no tās viss arī sākas.

Nevienam nav noslēpums, ka visas ģitāras skan dažādi un viens no galvenajiem iemesliem ir – koksnes sugu atšķirības, no kurās tās ir gatavotas. Tāpēc, atmetot citus „sīkumus”, mēs mēģināsim noskaidrot, kā koksnes veidi (no kuriem tiek izgatavota ģitāra) ietekmē instrumenta skaņu.

Kādi tad koksnes veidi tiek pielietoti akustisko ģitāru ražošanā? Teiksim godīgi – to ir tik daudz,(nemēģināšu visas nosaukt, bet analizēšu „tradicionālās” sugas, kuras pielieto visbiežāk).

Sāksim ar pašu galveno:

Ģitāras korpusa augšējās sienas

Šī ģitāras sastāvdaļa visvairāk ietekmē tās skanējumu. Ir divas standarta sugas, ko izmanto šīs detaļas ražošanai:

  1. egle (spruce);
  2. ciedrs (cedar).

Parasti egle piešķir skaņai vairāk asu un „skanīgu” toni, bet ciedrs – vairāk maigu un „mīkstāku” nokrāsu.

Akustiskās ģitārās pārsvarā pielieto egles sugu, ko angliski sauc „sitka spruce”. Tā aug gan Amerikā, gan Eiropā (nav retums), tāpēc cenas tām ir diezgan mērenas. Dārgākos instrumentos dažreiz augšējās veido no Engelmaņa egles („engelmann spruce”). Šo sugu vēl sauc par „vācu egli”. Tā pārsvara aug Alpos un Kanādā. Tā ir mīkstāka nekā parastā egle – attiecīgi tās skaņa nav tik asa. Izskata ziņā tā arī mazliet atšķiras, jo tai ir balta piekrāsa – tā var būt gandrīz piena krāsā. Īpaši labi tas ir redzams uz vecajiem instrumentiem, uz kuriem „sitka” ar laiku kļūst zeltainā krāsā, bet „engelmann” – mazliet dzeltenīga.

Ļoti retos gadījumos un pārsvarā tikai uz instrumentiem, kas maksā vairāk par 5000 Ls, var redzēt vēl vienu egles pasugu – sarkano egli („adirondrack spruce”). Tā ir diezgan reta un dārga egles pasuga, kurai piemīt ļoti dzidra un asa  – līdzīgi kā „sitka spruce” – tikai vēl dziļāka skaņa. Kādreiz tieši šī egles suga skaitījās kā standarts ģitāru ražošanā, taču jau daudzus gadus ģitāru absolūtais vairākums tiek ražots no „sitka spruce”.

No šejienes secinājums – paši populārākie koksnes veidi ģitāru korpusu augšējo sienu izgatavošanai ir: egle un ciedrs. Ciedrs piešķir skaņai maigāku pieskaņu, savukārt, egle ir vairāk „skanīga” un asāka tembra ziņā. Bez tam, ar gadiem egle iegūst arvien „dziļāku” skanējumu. Ciedram šādas īpašības gandrīz nepiemīt.

Protams, var sastapt arī retus izņēmumus – kad trāpās ļoti patīkami skanoši un diezgan dārgi instrumenti, kuru korpuss (korpusa augšējā un apakšējā siena, kā arī malas) ir pilnībā taisīts no sarkankoka („mahogany”), vai arī no koa („koa”) koka – taču tās, kā jau es teicu, ir izņēmumi. Absolūts vairākums ģitāru tiek izgatavotas ar korpusa augšējo sienu, kas taisīta no egles vai ciedra (ciedrs ir īpaši populārs klasiskajās ģitārās).

Tagad pievērsīsim uzmanību ģitāras korpusa apakšējai (jeb aizmugurējai) sienai un sāniem. Tos pārsvarā taisa no vienādiem materiāliem. Vispopulārākie ir – sarkankoks („mahogany”), palisandra koks jeb rožkoks („rosewood”) un kļava („maple”). Ne viss, kas ir labs elektroģitārām, ir tikpat labs arī akustiskajām ģitārām. Piemēram: alksni un liepu gandrīz nelieto akustisko ģitāru ražojumā – taču izskatīsim visu pēc kārtas. Par standartu pieņemts uzskatīt sarkankoku un palisandra koku. Visus pārējos materiālus ir pieņemts salīdzināt tieši ar tiem.

Sarkankoks piešķir instrumentam maigu un „līdzenu” skaņu. Šī skaņa parasti ir vidēja dziļuma un katra stīga ļoti labi skan atsevišķi, tāpēc var teikt, ka sarkankoks ir piemērotākā izvēle tiem, kam patīk spēlēt arpedžijās.


Palisandra
kokam piemīt dziļāka un „valkanāka” skaņa – to labi var sajust basos. Šīs koksnes veids ir labs ritma partijām, spēlēšanai akustiskajā orķestrī un vienkārši tad, ja jums patīk dziļāks skanējums. Atšķirībā no sarkankoka, atsevišķas stīgas var dzirdēt sliktāk. Taču ja strauji uzsist pa visām stīgām uzreiz, sanāk sarežģīta un apjomīga skaņa. Ierakstīt mikrofonā tādas ģitāras ir nedaudz sarežģītāk, bet, ja ir iebūvēta elektronika, tad rezultāti būs ļoti labi.

Vēl viena koksnes suga, ko diezgan plaši pielieto ģitāru izgatavošanā ir riekstkoks. Nez kāpēc, bet vairākums atsevišķu meistaru (kas nepieder pie lielajiem ģitārbrendiem kā Gibson, Fender, Ibanez, Martin, Guild utml.) no Amerikas un Kanādas izvairās no riekstkoka pa gabalu, atstājot to ražošanu lielajām kompānijām. Manuprāt, tā ir kļūda… Instrumentiem no riekstkoka ir diezgan asa un ne visai dziļa skaņa, taču jo to sakombinē ar ciedru, tad var sanākt vienkārši apbrīnojami rezultāti.

Tāpat pēdējā laikā arvien populārāks kļūst arī havajiešu koa koks. Informācijas par šo koku ir diezgan daudz, taču, ir viedoklis, ka tā skaņa ir nedaudz paklusa. Tā ir mīksta un diezgan dziļa, taču tai nepietiek asuma. Izskata ziņā, tas varētu būt viens no skaistākajiem koksnes veidiem.

Noslēgumā vajadzētu piebilst, ka par pašu „elitārāko” koksnes veidu akustiskajās ģitārās tiek uzskatīts brazīliešu palisandra koks. Līdz 1969. gadam praktiski visi izmantoja to ģitāru izgatavošanai, taču Brazīlijas valdība aizliedza tās eksportu un tagad par divām labām sausām plāksnītēm ģitāras korpusa sienām ir jāmaksā līdz pat 5000 Ls, kas ir reti kuram pieņemama summa. Tāpēc vairākums mūsdienu ģitāru tiek taisītas no palisandra koka, kas tiek eksportēts no citiem reģioniem. Vajag atzīmēt arī to, ka koksnes akustiskās īpašības mainās atkarībā no tā, kur koks ir audzis un kā sagatavots ražošanai.

Tādējādi mēs izskatījām vispopulārākus koksnes veidus, kas tiek izmantoti vairākumā akustisko ģitāru. Gaidiet rakstus par līdzīgām tēmām arī turpmāk!

Pēc visa iepriekš izlasītā, mēs varam saprast, ka labs meistars pirms taisa ģitāru, ļoti labi apdomā kādu skaņu viņš tai grib piešķirt. Uzreiz pēc noteikta lēmuma pieņemšanas, viņš izvēlas materiālu augšējai un apakšējai korpusa sienai – kas ir pats svarīgākais pamatskanējumam.

Protams, mūsu stāstījums ir diezgan virspusējs jo vairāk tāpēc, ka tādi jēdzieni kā „asa skaņa” vai „maiga skaņa” ir ļoti relatīvi un subjektīvi. Taču vairākums meistaru un ģitāristu piekrīt piemēriem un viedokļiem, kas ir aprakstīti augstāk.

Grifs, grifa uzliktnis un stīgu turētājs

Manuprāt, šie elementi vai nu vispār neietekmē skaņu, vai arī ietekmē to ļoti maz. Tomēr gribu pavēstīt sekojošo: grifus pārsvarā izgatavo no sarkankoka vai no kļavas (retāk). Tie ir cieti un salīdzinoši nedārgi koksnes veidi. Klasiskajās ģitārās bieži izmanto arī ciedru ar uzlīmētu melnkoka („ebony”) strēmelīti. Melnkoks ir ļoti ciets un tāpat arī to pieņemts izmantot arī grifa uzliktņiem un stīgu turētājiem. Tomēr tas ir salīdzinoši dārgs materiāls. Tāpēc, ja jums nav meistara taisīta ģitāra, tad visdrīzāk grifa uzliktnis un stīgu turētājs uz tās būs no palisandra koka. Tas arī nav slikti – palisandra koks ir mīkstāks, nekā melnkoks, un ir pilnīgi pieņemams.

Kopumā tas arī ir viss. Palika tikai dekoratīvās detaļas – tādas kā:

Apmales, rozetes, detaļas utml.

Visbiežāk tās ir taisītas no plastmasas. Dārgajos instrumentos var sastapt arī no koka (skaņu tas nekādi neietekmē). Pastāv viedoklis, ka koksnes veids, no kura ir taisītas atsperes (ģitāras korpusa iekšpusē) arī ietekmē instrumentaskanējumu. Manuprāt, vairāk nozīmes ir atsperu formai un izmēriem, bet taisa tos parasti no tā paša materiāla, kā korpusa augšējo sienu.Tātad, koksnes sugas mēs izskatījām, tagad ar pārliecību varam pateikt, ka deviņos no desmit gadījumiem jūsu akustiskā ģitāra būs taisīta no koksnes veida, kas ir aprakstīts šajā rakstā. Tagad aplūkosim vēl dažus svarīgus momentus, kas saistīti ar koku.

Laminēts koks

Kā zināms, vairākums lētu akustisko ģitāru ir taisītas nevis no viengabala, bet no laminēta koka. Ir vērts atzīmēt, ka pēdējā laikā laminētās ģitāras kļūst arvien kvalitatīvākas. Piemēram, ir laminēti instrumenti, pēc kuru skaņas vispār nav iespējams pateikt, ka tie nav taisīti no viengabala koka. Principā, galvenais ir tas, lai korpusa augšējā siena būtu taisīta no „īsta” koka – viss pārējais jau nav tik ļoti svarīgs. Laminētajās ģitārās koksnes veida ietekme uz skaņu ir ievērojami mazāka –presētas koksnes slāņi nevibrē tik brīvi kā viengabala plāksne – tāpēc šādiem instrumentiem ir daudz mazāk „individualitātes”.

Padoms: ja jūs meklējat sev akustisko ģitāru līdz 500 Ls, tad koksnes veidiem vispār nav vērts pievērst uzmanību – galvenais uz ko ir jāskatās – spēlēšanas ērtums, salīmēšanas kvalitāte un, protams, SKAŅA!

Tekstu tulkoja un informāciju sagatavoja hitch3r (aka Vladislavs Punculs)

Informācijas avoti:

  • ·http://www.mirm.ru/articles/musicin/musicins_13.html
  • ·http://www.walden.ru/article/00039.html
  • ·http://www.guitars.ru/01/info.php?z822
  • ·http://en.wikipedia.org/wiki/Guitar

Bildes no:

  • ·http://www.guitars.ru
  • ·http://www.pick-up-your-guitar.com
  • http://www.nitsugamangore.com
  • www.edroman.com/customshop/wood/

 

Print Friendly

12 thoughts on “Koksnes Sugu Ietekme uz Skaņu

  1. hey – labs raksts!! kā man gribētos ģitāru no tā brazīliešu koka. tagad tik jāizpēta savējā un turpmāk jāpievērš uzmanība dažādu koku skanējumam. ja jau mūziķi pēc dzirdes var noteikt akordus un profesionāli mehāniķi pēc motora rūkoņas mašīnas, tad labs ģtiāru pazinējs arī pēc skaņas noteiks koku!! :DDD

  2. Kas ir “Nato” koks? Man viss korpuss no viņa, nevaru atrast tulkojumu, kaut kads shits laikam?

  3. Padoms: ja jūs meklējat sev akustisko ģitāru līdz 500 Ls, tad koksnes veidiem vispār nav vērts pievērst uzmanību
    …pilnīgi piekrītu raxta autoram…bet no kāda koka mans 45 Ls vērtais stagollo …?…šādu jaut. tomēr bieži nākas dzirdēt un dažreiz jau kaitina….sorry.

    • Stagallo… nav bijusi saskarsme ar šo brendu, taču, visticamāk, kā jau visi lētie akustiskās ģitāras instrumenti, materiāls varētu būt egle (visbiežāk), kompresēts kokmateriāls vai arī abu kombinācija

  4. Man kā koklietām tuvu stāvošai personai ienāca prātā doma, ka visādi citādi sakarīgi uzbūvētai ģitārai pie labas gribas “nepareizā” kokplātnes vai koka virsmas var nomainīt uz sev vēlamo. Ļoti noderētu kāds šāda veida rakstiņš iz ģitārbūv-un-pārbūvētāju puses par šo tēmu (tipa, kādu ģitāru brendmodeļus un ko nomainot šādā veidā iespējams būtiski uzlabot)!

Leave a Comment

Draugiem.lv pase