Izskatās, ka Ēriks Kleptons (Eric Clapton) domā par aiziešanu pensijā jau pavisam tuvā nākotnē. Arsaucoties uz Classic Rock Magazine, Kleptons to ir teicis savā tūrē Japānā: “Var gadīties, ka es šeit vairs neatgriezīšos. Es šeit esmu braucis jau 40 gadus, pat pirms daži no jums vispār bija dzimuši. Šī ir labākā vieta, kur esmu spēlējis. Paldies, ka mani uzņēmāt!”
Kleptona doma, acīmredzot, ir beigt koncertēt tūrēs, kad viņam paliks 70 gadi. Pagājušajā gadā žurnāla Rolling Stone intervijā viņš teica: “Spēlēt uz skatuves ir viegli. Ja es to varētu darīt savā apkārtnē, tad tas būtu lieliski. Ir mūziķi kuri visu laiku spēlē savā apkārtnē. Man lielākās neērtības sagādā tieši ceļošana. Ja es mēģinātu ar to cīnīties, es iztērētu tik daudz naudas, ka beigās būtu vienīgi zaudējumi. Tāpēc es 70 gados domāju to pārtraukt. Es nepārtraukšu spēlēt ģitāru, es varētu spēlēt kādos atsevišķos šovos, bet es beigšu braukt tūrēs.”
Tātad, ja nu gadījumā Tev gadās iespēja apmeklēt kādu šī leģendārā ģitārista koncertu, tad noteikti to izdari, jo tas tikpat labi var būt arī pēdejais.
Ēriks Kleptons ģitāru pirmo reizi paņēma rokās 13 gadu vecumā un to apguva pašmācības ceļā. Kā profesionāls mūziķis Ēriks Kleptons sāka darboties 1963. gadā grupā The Yardbirds. Kopš tā laika viņš ir aktīvi darbojies mūzikā, kļūstot par leģendu, kuru daudzi uzskata par vienu no labākajiem ģitāristiem pasaulē. Žurnālā Rolling Stone Ēriks Kleptons ir atzīts par otro labāko ģitāristu pasaulē uzreiz aiz Džimija Hendriksa. Ēriks Kleptons ir vienīgais mūziķis, kurš ir ticis uzņemts Rokenrola slavas zālē veselas trīs reizes. Vienu reizi viņu uzņēma kā solistu un vēl divas kā grupu The Yardbirds un Cream ģitāristu. Viņš kopumā ir ieguvis 18 Gremija balvas. Solo karjeras laikā Ēriks Kleptons ir izdevis 20 albumus, 26 singlus un 10 koncertalbumus. Lielākā šo albumu ir sasnieguši augstas vietas topos visā pasaulē. Viens no slavenākajiem un komeciāli vieksmīgākajiem Kleptona albumiem ir 1992. gadā izdotais Unplugged. Visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 10 miljoni šī albuma kopiju. Domājams, ka katram, kurš aizraujas ar ģitārspēli, būtu jāsaka paldies Kleptonam par viņa neatkārtojamo devumu ģitārmūzikā.
MoJo
11 03 2014
sen laix…
Eduards Aksjoņenko
12 03 2014
Liels paldies tiem mūziķiem, kuri, pat ieguvuši leģendas statusu un pietiekamus naudas līdzekļus, turpina sagādāt prieku faniem un klausītājiem. Domāju un ticu, ka šādām personībām ir gods un prieks spēlēt tik ilgi, kamēr paši uzskata, ka pārējiem tas sagādā baudu. Viņī arī paši zinās, kad “paiet nost” ar godu tā, ka pārējiem nerodās jautājumi.
Visskaistāk, protams, ir aiziet pašā slavas augstumā. Dažiem tas sanācis ar ne tikai karjeras, bet, diemžēl arī dzīves beigām – Kurts Kobeins (Nirvana), Džons Lenons (The Beatles), Dimebag Darell (Pantera), Jimi Hendrx u.c.
Tāpēc arī (varbūt!?) pārējiem nekas cits neatliek kā attaisnot savu dzīvi savas sirdsapziņas un klausītāju priekšā, turpinot to elpot ar ” Rock’n Roll” 🙂