The Edge un viņa spēlēšanas stils

Deivids Hovels Evanss (David Howell Evans), dzimis 1961. Gada 8. augustā, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu The Edge, vai vienkārši Edge, ir mūziķis, kurš ir zināms kā ģitārists, bekvokālists un taustiņinstrumentālists īru rokgrupā U2. The Edge grupā U2 ir bijis jau no tas pirmsākumiem un kopā ar grupu ierakstījis 12 studijas albumus, kā arī laidis klajā vienu solo albumu. Kā ģitārists The Edge ir izstrādājis minimālistisku un strukturālu spēlēšanas stilu. Viņa ritmiskais delay efekta lietojums rada īpatnēju, aptverošu un  ritmiski harmonisku skanējumu, kas ir palicis par to, pēc kā var atpazīt grupu U2. Grupa U2 tika izveidota skolā, kurā mācījās The Edge. Tas notika 1976. gadā, kad The Edge, kopā ar saviem klasesbiedriem un savu brāli Diku (Dik), bija iespaidojušies no pankroka spēlēšanas tradīcijām un tam raksturīgā skanējuma, tāpēc nolēma radīt paši savas dziesmas. Tā viņi spēlēja, līdz beidzot kļuva par vienu no populārākajām grupām populārajā mūzikā ar tādiem veiksmīgiem albumiem kā The Joshua Tree (1987) un Achtung Baby (1991).

Gadu gaitā The Edge ir eksperimentējis ar daudz un dažādiem ģitāras efektiem un pieņēmis savā spēlēšanas stilā dažādu mūzikas žanru, piemēram, Amerikas tautiskās mūzikas, industriālās mūzikas, kā arī alternatīvā roka tradīcijas. Kopā Ar grupu U2 The Edge ir spēlējis arī taustiņinstumentus, bijis viens no producentiem viņu 1993. gada ierakstam Zooropa, kā arī piedalījies dziesmu vārdu sacerēšanā. The Edge arī satika savu otro sievu Morleigu Šteinbergu (Morleigh Steinberg), ar kuru ir kopā līdz šim, kad viņa sadarbojās ar grupu U2. The Edge ir piedalījies dažādās kampaņās par cilvēktiesībām  gan individuāli, gan kā grupas U2 dalībnieks. Viņš bija viens no veidotājiem labdarības pasākumam Music Rising, kas notika, lai atbalstītu mūziķus, kurus skāra viesuļvētras Katrīna nodarītās sekas. The Edge ir iesaistījies dažādos projektos arī kopā ar grupas U2 solistu Bono, piemēram, viņi ar sadarbojušies ar Roju Orbisonu (Roy Orbison), kā arī Tīnu Tērneri (Tina Turner). Viņi kopā ir strādājuši pie mūzikla Spider-Man: Turn Off the Dark, kā arī teātra Royal Shakespeare Company atveidotās izrādes Mehāniskais apelsīns.

The Edge papildus savai lomai grupā U2 ir ierakstījis dziesmas arī ar tādiem pazīstamiem mūziķiem kā Džonijs Kešs (Johnny Cash), B.B. Kings (B.B. King), Tīna Tērnere (Tina Turner), Ronijs Vuds (Ronnie Wood), Jay-Z un Rianna (Rihanna).  The Edge ir sadarbojies arī ar ģitāras efekta Infinite Guitar (kuru The Edge regulāri arī pats lieto savā muzikālajā darbībā) radītāju Maiklu Bruku (Michael Brook). Viņi kopā strādāja pie filmas Captive (1986) skaņu celiņa izveides. Viena no šīm dziesmām – Heroine, kuru tika iedziedājusi Šineda O’Konora (Sinéad O’Connor) tika izdota kā singls. Jāpiebilst arī tas, ka Rolling Stone žurnāls The Edge ierindoja kā 38. savā sarakstā – 100 visu laiku labākie ģitāristi.

Šādi gadījumi, kad kāds ģitārists ir sasniedzis tik daudz, spēlējot tik maz ir ļoti reti. To, ko The Edge spēlē pirmajos U2 albumos, sākot ar Boy (1980) līdz The Joshua Tree (1987) var aprakstīt šādi: apļveida arpēdžiju skelets, kas peld efekta reverb okeānā, kopā ar dažiem raksturīgiem un tradīcijām atbilstošiem akordiem un solo. Tieši šis elegantais minimālisms perfekti papildināja grupas solista Bono balsi. Ar grupas U2 novirzīšanos uz tādu kā apokaliptisku deju mūziku albumā Achtung Baby The Edge savus rifus apstrādāja ar elektroniku, pamatīgi lietoja distortion efektu, tomēr nekad nezaudēja savu moto: mazāk ir vairāk. The Edge unikālā spēlēšanas stila noslēpums varētu būt tāds, ka viņš ģitārspēli apguva pašmācības ceļā – tāpēc viņš nelīdzinās nevienam citam mūziķim. Katrā U2 albumā ir atrodams kāds jauns The Edge ģitāras skanējums. The Edge spēlēšanas stilā nav daudz štrihošanas (strumming). Viņu varētu nosaukt par sulaini savai melodijai. Viņš lielākoties koncentrējas uz savstarpēju iedarbību starp viņa ģitāru un Bono balsi. The Edge ir kā zinātnieks dienā un dzejnieks naktī – viņš lielu daļu iedvesmas dziesmām smeļas mājās. Viņš var paņemt uz mājām ierakstītu U2 bundzinieka Larija Mullena (Larry Mullen) bungu ritmu, nākamajā rītā atnākt uz studiju un teikt: „Bono, man kaut kas priekš tevis ir!” – un tad paradīt sevis izdomātu rifu dziesmai I Still Haven’t Found What I’m Looking For, kas lielā mērā ietekmē visu tālāko šīs dziesmas radīšanas gaitu.

The Edge radošā darbība nav iedomājama bez pierakstu veikšanas. Viņš un viņa ģitāras tehniķis iegrāmato katru detaļu, kas saistīta ar dažādu The Edge izmantoto skaņu radīšanu – kādus pedāļus, kādus skaņas noņēmējus viņš ir lietojis utt. The Edge pievērš ļoti lielu uzmanību skaņai, ko viņš rada ar savu ģitāru. To ļoti labi atspoguļo arī viņa citāts no dokumentālās filmas It Might Get Loud: “I drive everyone crazy. I drive myself totally crazy trying to get the sound that I can hear in my head to come out of the speakers. It’s my voice. That is my voice what’s coming out of the speaker.”

Apmēram vienu trešdaļu no beigām dziesmā Mysterious Ways The Edge spēlē tādu kā dziesmas pārrāvumu, kas to sadala atsevišķās daļās. Tas, ko viņš tur spēlē nav vienkāršs rifs, tas ir moments, kurš klausītājā izraisa neaizmirstamas emocijas.

 

Print Friendly

4 thoughts on “The Edge un viņa spēlēšanas stils

Leave a Comment

Draugiem.lv pase