Hei! Pirms neilga laika runājām par to, cik stīgas ģitārai var būt. Apskatījām ģitāras ar sešām, divpadsmit, kā arī septiņām stīgām. Uzmanību pievērsām arī basa ģitārām. Tām, kā nosakaidrojām, var būt gan no četrām līdz pat divpadsmit (un pat vēl vairāk) stīgām. Šajā raksta daļā turpināsim apskatīt, kādi varianti stīgu skaitam vēl var būt.

Tenora ģitāra ar četrām stīgām

    Iepriekš kā četru stīgu instrumentu apskatījām basa ģitāru, taču jāpiemin arī tenora ģitāra. Tā ir nedaudz mazāka par standarta sešstīgu ģitāru. Šāda ģitāra akustiskā formā tika izveidota, lai tie, kuri ir apguvuši četrstīgu tenora bandžo, varētu spēlēt arī ģitāru. Vēlāk radās arī tenora elektriskās ģitāras ar solid-body. Tenora ģitāras parasti skaņo C-G-D-A skaņojumā, tāpat kā bandžo, lai gan nereti tiek izmantoti arī citi skaņojumi. Šādas ģitāras mēdz tikt skaņotas arī kā ukuleles, tas ir, D-G-B-E, kā mandolīnas, tas ir, G-D-A-E, kā arī dažādos atvērtajos skaņojumos, lai tās varētu ērti spēlēt ar slaidu. Šāds instruments ir vienlīdz piemērots kā ritma, tā arī solo spēlēšanai. Viens no galvenajiem aspektiem, kas cilvēkus piesaista tieši šim instrumentam, ir tieši tas, ka iespējams izmantot ļoti daudzus un dažādus skaņojumus. Šī instrumenta “zelta laiki” bija 20. gadu beigas un 30. gadu sākums, kad tenora bandžo džeza grupās lēnām sāka tikt aizstāti ar sešstīgu ģitārām. Ar šo instrumentu varēja aizstāt bandžo, iegūstot ģitāras skanējumu, nemācoties atsevišķi spēlēt sešstīgu ģitāru.

Astoņstīgu ģitāra

Šim instrumentām, kā jau nosaukums to rāda, ir astoņas stīgas. Šādi instrumenti ir retāk sastopami, nekā sešstīgu un septiņstīgu ģitāras, tomēr tās izmanto gan klasiskās mūzikas ģitāristi, gan džeza ģitārsti, taču visvairāk tās tiek spēlētas smagajā mūzikā, metālā. Astoņas stīgas nodrošina plašākas iespējas izmantot nestandarta skaņojumus. Astoņstīgu ģitāras mūsdienās tiek izmantotas diezgan daudzās modernās mūzikas grupās. Tās visbiežāk ir solid-body ģitāras. Šādas astoņstīgu ģitāras uzbūve ir tieši tāda pati, kā sešstīgu ģitāras uzbūve, ja neskaita atšķirīgo stīgu skaitu. Standarta skaņojums šādam instrumentam ir F#-B-E-A-D-G-B-E, taču, kā jau tika uzsvērts, ļoti bieži tiek lietoti dažādi alternatīvi skaņojumi. Daudzi ģitāristi astoto stīgu, kura standartā ir F#, skaņo kā E, kas ir tikpat zema nots, kā basa ģitāras E. Šādi tiek panākta pilnīgāka skaņa, jo ģitārai ir trīs atšķirīgas mi stīgas. Pirmā komericiāli ražotā astoņstīgu ģitāra bija Ibanez ražotā RG2228.

Deviņstīgu ģitāra

Turpinājumā apskatīsim deviņstīgu ģitāru. Tā, tāpat, kā astoņstīgu ģitāra, dod iespēju modificēt skanējumu – tas tiek paplašināts, pievienojot par trim stīgām vairāk, nekā standarta seštīgu ģitārai. Ir divi dažādi deviņstīgu ģitāras veidi.

Pirmais veids ir deviņštīgu ģitāra, kurā tiek izmantots līdzīgs princips, kā divpadsmit stīgu ģitārai – stīgas ir pa pāriem. Visbiežāk trīs biezākās stīgas ir pa vienai, un sešas tievākās stīgas ir sakārtotas trīs pāros. Šādi tiek nodrošināts tas, ka uz trim biezākajām stīgām kvintakordus var spēlēt gluži kā uz parastas sešstīgu ģitāras, bet tievākās stīgas dod chorus efektu, gluži kā spēlējot divpadsmit stīgu ģitāru. Šāda ģitāra ir, piemēram, Vox Mark IX.

Otrs deviņstīgu ģitāras veids ir deviņstrīgu ģitāra, kurai par pamatu ir septiņstīgu vai astoņstīgu ģitāra ar pievienotam stīgām. Pievienotas var būt gan augšējās, gan apakšējās stīgas. Šādām deviņstīgu ģitārām bieži vien ir izmantoti atšķirīgi skalas garumi – basa stīgām skala ir garāka. Citādi nebūtu iespējams šādu ģitāru korekti intonēt.

Ģitāra ar desmit stīgām

Pastāv daudzi dažādi desmit stīgu ģitāras veidi – tās var būt gan akustiskās, gan elektriskās ģitāras, tomēr visbiežāk ar šo terminu tiek saprasta klasiskā ģitāra ar desmit stīgām. Modernā desmit stīgu klasiskā ģitāra tika izveidota 60. gadu sākumā. Šādai ģitārai tiek pievienotas četras papildus basa stīgas, ja salīdzina ar standarta sešstīgu ģitāru. Tātad, uz pirmajām sešām stīgām var spēlēt tieši tāpat, kā ar sešu stīgu ģitāru, bet pievienotās basa stīgas rada papildus rezonansi. Tiek sacerēti speciāli skaņdarbi, kas paredzeti tieši šai ģitārai, un kuros tiek izmantotas arī četras basa stīgas. Tieši šāda arī bija iecere, radot šo ģitāru. Standarta skalas garumi šādai ģitārai ir 650 mm, kā arī 664 mm.  Pats populārākais šādas ģitāras skaņojums ir F#-G#-A#-C-E-A-d-g-b-e.

Vienpadsmit stīgu alta ģitāra

Attēlā redzmais interesantais instruments ir alta ģitāra ar vienpadsmit stīgām. Šāda ģitāra tika radīta 60. gados. To izveidoja ģitāru meistars no Zviedrijas, kuru sauca Georgs Bolins (Georg Bolin).  Šī meistara veidotās oriģinālās ģitāras tagad ir ļoti retas un ļoti dārgas. Arī šīš ģitāras pirmās sešas stīgas tiek skaņotas tāpat, kā sešstīgu ģitārai, tātad, tās var spēlēt gluži tāpat. Populārākais šādas ģitāras skaņojums ir g-d-a-f-c-G-F-Eb-D-C-B. Georgs Bolins šādu ģtāru radīja, sadarbojoties ar zviedru ģitāristu Pēru-Olofu Džonsonu (Per-Olof Johnson). Džonsonam ļoti patika lautas mūzika, taču atšķirības, spēlējot lautu un ģitāru ir diezgan lielas – lielā mērā atšķiras spēlēšanas tehnikas. Džonsons vēlējās atrast veidu, kā spēlēt lautas mūziku uz ģitāras, tātad, mērķis bija izgudrot ģitāru, ar kuru to varētu paveikt. Šis mērķis tika piepildīts – ar šādu ģitāru bija iespējams spēlēt lautas mūziku no oriģinālām tablatūrām, izmantojot ģitāras spēlēšanas tehniku.