Hei! Šajā rakstiņā parunāsim par to, cik stīgas ģitārai var būt. Visbiežāk ģitārai ir sešas stīgas, taču ir arī ģitāras, kurām stīgu skaits ir atšķirīgs. Apskatīsim, kādam nolūkam tad tiek lietotas vairāk, vai mazāk stīgu par sešām, kādi ir šo ģitāru skaņojumi, kā arī kādi ir pašu stīgu izmēri.

Elektriskās un akustiskās ģitāras ar sešām stīgām

     Sāksim ar klasisko variantu – sešu stīgu ģitāra. Par to nav daudz jāstāsta, jo viss jau skaidrs tāpat. Šādas ģitāras izmanto vairums ģitāristu un ar tām var spēlēt visdažādākos mūzikas stilus – no kantrīmūzikas līdz metālam. Sešstīgu ģitāras standarta skaņojums no zemākās uz augstāko stīgu ir E, A, D, G, B, E, jeb Mi, La, Re, Sol, Si, Mi. Šīm ģitārām populārs ir arī Drop D skaņojums, par kuru šeit esam runājuši jau agrāk. Elektriskajām sešstīgu ģitārām 9-42 izmēra stīgas skaitās ļoti plānas, bet 13-56 ir ļoti biezas. Akustiskajām ģitārām 10-48 izmēra stīgas skaitās ļoti plānas, bet biezākās ir 13-56 izmēra stīgas. Rezonatorģitārām mēdz izmantot vēl biezākas stīgas – 16-56.

Elektriskās un akustiskās ģitāras ar 12 stīgām

     Ja iepriekš runājām par akustiskajām ģitārām, tad noteikti būtu jāpiemin arī 12 stīgu akustiskās ģitāras. Tātad, šai ģitārai ir 12 stīgas, kuras sakārtotas sešos pāros. Šādā veidā tiek iegūta bagātīgāka, apjomīgāka skaņa, nekā ar sešu stīgu ģitāru. Sanāk, ka šādā veidā tiek iegūts dabīgs chorus efekts, jo katrā pārī, reizē nospēlējot divas stīgas, tiek iegūtas dažādu frekvenču skaņas. (Tā tas ir E, A, D un G stīgu pāriem. B stīgu pāris un augšējā E stīgu pāris skan vienādi.) Parasti stīgas tika kārtotas tā, lai, spēlējot uz leju, mediators pirmo skārtu augstākās oktāvas stīgu, taču Rickenbacker ģitāras mainīja šo stīgu izkārtojumu. Pastāv arī elektriskās 12 stīgu ģitāras, taču tās ir daudz retākas. Tās ir populāras progresīvajā rokmūzikā. Džimijs Peidžs (Jimmy Page) un Deivs Masteins (Dave Mustaine) ir spēlējuši ģitāras ar diviem grifiem, kurām viens grifs ir ar 6 stīgām, bet otrs ar 12 stīgām.

Basa ģitāras ar četrām un piecām stīgām

     Turpinājumā apskatām basa ģitāras. Tām parasti ir 4 stīgas, kas noskaņotas uz E, A, D un G, jeb Mi, La, Re un Sol. Šis skaņojums ir vienāds ar sešstīgu ģitāras četrām zemākajām stīgām, vienīgi par oktāvu zemāks. Basa ģitāras stīgas vienmēr ir no metāla, un tām, tāpat, kā sešstīgu ģitāras stīgām, var būt gan plakanais, gan apaļais tinums. Basa ģitāras stīgām ar apaļo tinumu esot dzidrāks tembrs un ilgāka skaņas noturība. Arī četru stīgu basa ģitārai ļoti populārs ir drop D skaņojums, kad zemākā stīga tiek noskaņota vel par toni zemāk. Basa ģitārām stīgas var atšķirties pēc biezuma. Plānākās parasti ir 40-100 izmērā. bet biezākās 60-120 izmērā. Interesants varētu likties jautājums – bet kāpēc tad basa ģitārai standartā ir tikai 4 stīgas? Varētu taču būt, piemēram, sešas, tāpat, kā ģitārai, visas skaņotas par oktāvu zemāk. Ir tā, ka basa ģitāra, kādu mēs to zinām šodien, tika radīta, lai aizstātu kontrabasu. Leo Fenders radīja instrumentu, kurš ir vieglāks, vieglāk transportējams, un, pateicoties ladām, arī vieglāk spēlējams, nekā kontrabass. Basa ģitāras sākotnējā mērķauditorija bija roka un džeza basisti. Ņemot vērā basa lomu roka un džeza mūzikā, sanāk, ka ar četrām stīgām ir pilnīgi pietiekami – pievienot vairāk stīgu būtu pilnīgi lieki. Pie tam, radīt basa ģitāru, pēc iespējas līdzīgāku kontrabasam, ir arī viltīgs biznesa gājiens, lai pievilinātu pircējus, kuri spēlē kontrabasu. Protams, ir arī basa ģitāras ar vairāk stīgām, un par tām runāsim turpinājumā.

Piecstīgu basa ģitāras parasti ir noskaņotas šādi: B-E-A-D-G, kas nodrošina plašāku zemo skanējumu. Vēl viens populārs skaņojums šādām ģitārām ir E-A-D-G-C, kas vēl ir pazīstams kā tenora skaņojums – tiek pievienota augšējā stīga, kas paplašina iespēju spēlēt daudzveidīgākas augšas. Šis tenora skaņojums ir populārs džezā.

Basa ģitāras ar 6 – 12 stīgām

       Sešstīgu basa ģitāras visbiežāk skaņo šādi: B-E-A-D-G-C.  Tātad, šis skaņojums ir kā standarta basa ģitāras skaņojums, kuram pievienota viena stīga augšā un viena apakšā. Daži basisti dod priekšroku B-E-A-D-F♯-B skaņojumam, kas ir ar tādiem pašiem intervāliem, kā standarta ģitārai. Šādi augstākā un zemākā stīga ir noskaņotas uz vienas nots. Lai gan retāk, nekā četrstīgu un piecstīgu basa ģitāras, šādi instrumenti parādās Latīņamerikas mūzikā, Džezā, kā arī citos mūzikas stilos. Sešstīgu basa ģitārai vēl mēdz izmantot B-E-A-D-G-B skaņojumu, kurā pirmās piecas stīgas atbilst standarta ģitārai, kā arī E-A-D-G-B-E, kas ir pilnīgi tāds pats, kā standarta ģitārai, tikai par oktāvu zemāks. Šāds skaņojums ļauj izmantot tādus pašus akordus, kā ģitārai. Pirmais sešstīgu bass bija Danelectro LongHorn6, kuru radīja 1958 gadā. Doma bija radīt ģitāru, kas skanētu par oktāvu zemāk, nekā parasti.

     Astoņu un divpadsmit stīgu basa ģitāras tiek stīgotas līdzīgi, kā divpadsmit stīgu akustiskās ģitāras – stīgas ir sakārtotas pa pāriem, un tās ir domāts spēlēt reizē. Parasti katram stīgu pārim ir vienas oktāvas atšķirība.

Ģitāras ar septiņām stīgām

     Visbiežāk septiņu stīgu ģitāras skaņo šādi: B1–E2–A2–D3–G3–B3–E4. Tātad, tapat, kā parastu sešstīgu ģitāru ar pievienotu zemāko B stīgu. Pastāv arī citi septiņu stīgu ģitāras skaņojumi, piemēram drop A skaņojums: A–E–A–D–G–B–E, kuru izmanto džezā, lai varētu nospēlēt zemāku basa līniju. Tomēr ne vienmēr septiņstīgu ģitāras ir ģitāras ar pievienotu basa stīgu. Ir ģitāristi, kuri vēlas augstāku skaņojumu, tāpēc pievieno augšējo stīgu A. (Skaņojums E–A–D–G–B–E-A).

Pastāv arī tā saucamās Krievijas septiņstīgu ģitāras. Tās ir akustiskās ģitāras, kuras noskaņotas atvērtajā sol skaņojumā (D-G-B-D-G-B-D).

Vispār septiņstīgu ģitāras izmanto ļoti dažādos mūzikas stilos, piemēram, klasiskajā mūzikā, Džezā, Rokā, Progresīvajā rokā, kā arī metālā. Septiņstīgu ģitāras labi iederas grupās, kurās basģitārists izmanto piecstīgu basu, jo to zemākās stīgas abiem instrumentiem ir B. Septiņstīgu ģitāras iespējas vēljorojām tiek izzinātas. Tā piedāvā ļoti daudz dažādu iespēju.

Rakstiņa nobeigumā piedāvājam paklausīties, kā skan basa ģitāra ar 11 stīgām.

Cik stīgas ir tavam instrumentam?