Šodien runāsim par ievērojamu ģitāristu, kura nospēlētie solo un rifi liek daudzus jo daudzus spēlēt gribētājus sēdēt pie ģitāras ar mezglos sapītiem pirkstiem – tādējādi pietuvinoties viņa spēles stilam…

Marks Froders Nopflers (Dr Mark Freuder Knopfler) – britu ģitārists, dziesmu autors un dziedātājas – dzimis 1949. gada 12. augustā – Skotijas pilsētā Glāzgovā.
Viņa dziedāšanas stils vislabāk var aprakstīt ar vienu vācu vārdu Sprechgesang – nav nedz īsti īsti dziedāšana, nedz runāšana. Viņš spēlē savu ģitāru tā, it kā pievienotu papildus balsi dziesmām!

Vairāk pazīstams kā vadošais ģitārists un vokālists Dire Straits grupā, taču viņš darbojas arī solo projektos (līdz pat šim brīdim viņš ir sarakstījis vairākus albumus). Savas karjeras laikā viņš ir sadarbojies ar dažādiem mūziķiem: Bobu Dilanu (Bob Dylan), Ēriku Kleptonu (Eric Clapton), Četu Atkinsu (Chet Atkins), Tīna Tērnerei(Tina Turner) u. c. Turklāt viņš ir vairāku kinofilmu mūzikas autors (Local Hero, The Princess Bride, Last Exit to Brooklyn u. c.)

Marka Nopflera Biogrāfija


Marks Nopflers ir ebreju arhitekta dēls – dzimis 1949 gada 12. augustā. Tēva simpātijas komunistiskajam režīmam piespieda bēgt no Vācijas fašistiskā režīma uz Ungāriju. Kad Nopfleram bija aptuveni 9 gadi, viņa ģimene pārvācās uz Ņūkāslu (Newcastle) Anglijas ziemeļrietumos.
Viņu iedvesmoja paša onkulis Kingslijs (Kingsley), kurš spēlēja mutes harmonikas un bugi-vugi klavieres.

Vēlāk, savos tīņa gados, Marks sapņoja nopirkt sev dārgo flamingo–rozās krāsas Fender Stratocaster (kā Henkam Marvinam), taču viņam nācās samierināties ar Höfner Super Solid ģitāru, kura maksāja 50£. Tāpat kā citi Anglijas skolnieki 1960. gados, viņš apguva ģitārspēli, spēlējot dažādās grupās ar sev līdzīgajiem un klausoties  ģitāristus kā Čets Atkins (Chet Atkins), Skotijs Mūrs (Scotty Moore), Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix), Džango Reinhardts (Django Reinhardt) un Džeimss Bartons (James Burton).

Skolā Nopfleram labi padevās angļu valoda. 1967. gadā viņš uzsāk žurnālistikas studijas Harlovas Tehniskajā Koledžā (Harlow Technical College). Pabeidzot pirmo studiju gadu, viņš saņem jaunākā reportiera darbu Līdsas (Leeds) vakara avīzē. Pēc diviem gadiem viņš nolemj atsākt studijas un iestājas Līdsas Universitātē, kurā saņem zinātnisko grādu angļu valodā. Dzīvojot Līdsā, viņš satika vietējo blūza ģitāristu un dziedātāju – Stīvu Filipsu (Steve Philips).

Vēlāk Nopflers pārvācās uz Londonu un pievienojās grupai, kura saucās Brewer’s Droop. Drīz pēc tā, viņš ieraksta savu pirmo skaņdarbu Londonas studijā: oriģinālās dziesmas „Summer’s Coming My Way” demo versija.

Dire Straits


Dire Straits pirmās uzstāšanas reizes notika ar Nopflera iepriekšējās grupas nosaukuma – Cafe Racers. Pēc neilga laika perioda ar jaunu bundzinieku un basģitāristu, viņi nomainīja nosaukumu uz Dire Straits (kas tulkojumā var nozīmēt „šausmīgi spiedīgie apstākļi”, kas arī atbilda grupas dalībnieku finansiālajam stāvoklim).

Dire Straits ierakstīja savu pirmo albumu 1978. gadā (kas tā arī saucās – “Dire Straits”). Sākumā tas neguva lielu atzinību šaurajā publikas lokā.

Taču, jau pēc pieciem mēnešiem grupas izlaistais singls Sultans of Swing kļuva par hītu un albuma pārdošanas ieņēmumi sāka nemitīgi augt. Otrais albums, “Communique”, tika pabeigts 1979. gadā.

Dire Straits – Sultans of Swing (Live izpildījums – ar garajiem solo)

Trešais albums, “Making Movies”, iznāca 1980. gadā un iezīmēja jaunu grupas tendenci uz sarežģītākiem aranžējumiem un produkciju, kas klausītājiem paliktu atmiņā uz ilgāku laiku.

1982. gadā Dire Straits ieraksta kārtējo albumu, kas saucās “Love Over Gold”. Šajā laika periodā Marks Nopflers jau bija koncetrējies uz mūzikas rakstīšanas dažādām kinofilmām. Līdz ar “Love Over Gold” albuma iznākšanu – tika paziņots arī par grupas pasaules tūres sākums, kas saucās Alchemy: Dire Straits Live.

Dire Straits visveiksmīgāk pārdotais albums bija piektais: “Brothers in Arms”. Tas kļuva par internacionālo hītu uzreiz pēc tā iznākšanas 1985. gadā. Albumā tika iekļauta dziesma “Money for Nothnig”, kas kļuva par number-one hītu. Starp citu šīs dziesmas video klips kļuva par vispār pirmo, ko rādīja MTV Lielbritānijā. Grupas 1985.-86. gada pasaules tūre bija veiksmīga un guva panākumus.

Money For Nothing video klips

Pēc Brother in Arms tūres, Dire Straits devās ilgstošā pauzē. Nopflers koncentrējās savai solo karjerai, mūzikas rakstīšanai filmām un darbam ar grupu The Notting Hillbillies. Dire Straits atkal apvienojās 1988. gadā koncertam, kas bija veltīts Nelsona Mandelas (Nelson Mandela) 70. dzimšanas dienai Vemblijas (Wembley) stadionā, kur Dire Straits spēlēja arī kopā ar Ēriku Kleptonu (Eric Clapton).

1990. gadu sākums tika iezīmēts ar Dire Straits pēdējo studijas albumu “On Every Street”, kas tika izlaists 1991. gadā. Albums tika sagaidīts ar neviennozīmīgu kritisku reakciju, ko var saistīt ar iepriekšēja albuma milzīgiem panākumiem. Pēc pēdējā studijā ierakstītā albuma, grupa ierakstīja vēl tikai divus koncerta albumus. Pirmais – “On the Night” (1993. gadā) – dokumentēja Dire Straits pēdējo tūri, bet otrais – “Live at BBC” (1995. gadā).

Dire Straits sastāvs grupas karjeras laikā pastāvīgi mainījās, taču Nopflers vienmēr bija šī kolektīva centrālais dzinējspēks. Pēc tam, kad Nopflers izteica vēlēšanos pamest lielo skatuvi, viņš uzsāka savu solo karjeru. Grupas taustiņnieks, Gajs Fletčers (Guy Fletcher), piedalījās gandrīz visos Nopflera solo ierakstos.

2002. gadā Marks Nopflers piedalījās četros labdarības koncertos ar saviem bijušajiem grupas biedriem Džonu Illsliju (John Illsley), Krisu Vaitu (Chris White), Deniju Kammingsu (Danny Cummings) un Gaju Fletcheru. Viņi spēlēja dažas vecās Dire Straits kompozīcijas.

Periods pēc Dire Straits


1996. gadā Nopflers ieraksta savu pirmo solo albumu “Golden Heart”. Viņa solo grupas sastāvs tika veidots un bija pazīstams kā The 96’ers (šīs sastāvs darbojās daudz ilgāk, nekā jebkurš no Dire Straits sastāviem). 1996. gada augustā “Brother in Arms” deviņas reizes ieguva platīna statusu.
1997. gadā Rolling Stone žurnāls publicēja aptauju: „Rokenrola slavas zāles 500 dziesmas, kuras izveidoja rokenrolu”, kurā tika arī Dire Straits pirmais hīts „Sultans of Swing”, kas visas grupas karjeras laikā palika par tās panākuma svarīgo sastāvdaļu.

Pēc atvadīšanās no Dire Straits, Nopflers izlaida četrus solo albumus “Golden Heart” (1996), “Sailing to Philadelphia” (2000), “The Ragpicker’s Dream” (2002) un “Shangri-La”, kas tika ierakstīts Shangri-La studijā Malibū, Kalifornijā 2004. gadā.

“Shangri-La” ierakstīšanā piedalījās sekojošais sastāvs: basģitārists Glens Vorfs (Glenn Worf), taustiņnieks Gajs Fletčers (Guy FLetcher), bundzinieks Čads Kromvells (Chad Cromwell), ģitārists Ričards Bennets (Richard Bennett), taustiņnieks Mets Rollings (Matt Rollings) un pats Marks Nopflers. Šī alboma promocijas tūre deva Markam iespēju pirmo reizi uzstāties tādās valstīs kā Indija un Apvienotie Arābu Emirāti.
2005. gada beigās iznāca trešā Dire Straits un Marka Nopflera dziesmu kompilācija “The Best of Dire Staits & Mark Knopfler: Private Investigations”.

Marks Nopflers pēc 2005. gadā


2006. gadā Nopflers ieraksta albumu kopā ar kantri mūzikas dziedātāju Emilou Harrisu (Emmylou Harris), kas saucas „All the Roadrunning”. Tas sasniedza pirmās vietas dažādu valstu dziesmu topos (#1 Dānijā un Šveicē, #2 Norvēģijā un Zviedrijā, #3 Vācijā, Holandē un Itālijā, #8 Austrijā un Lielbritānijā, #9 Spānijā, #17 ASV (Billboard Top 200 Chart) un #25 Īrijā un Austrālijā).
Kopā ar Emilu Harrisu, Nopflers tika pavadīta arī ļoti veiksmīgu pasaules tūre, kuras laikā tika ierakstīts CD/DVD, kas saucas „Real Live Roadrunning” (2006. gada 14. novembrī). „All the Roadrunning” tika nominēts Gremmy prēmijai (2007. g. 11. feb.) kā “Labākā Folk Roka albūma nominācijā”, taču tā piekāpās Boba Dilana (Bob Dylan) albumam „Modern Times”.

Marka Nopflera Mūzika

Marks Nopflers ir pazīstams ar to, ka viņš ir kreilis, taču spēlē kā labrocis. Viņa ģitārspēles stils, ir spēlēt ar pirkstiem (fingerpicking style) – viņš gandrīz nelieto mediatoru). Fingerpicking parasti tiek attiecināts uz akustisko ģitāru, taču Nopflers parasti (taču ne vienmēr) spēlē uz elektriskās ģitāras. 80. gados Nopflers ir bijis ģitāras varonis un spēlēja dažus tās desmitgades noteicošus rifus un solo.

Marka skaņa ir atpazīstama: tā variējas no vienkāršas un tīras (vai nedaudz ar overdrive efektu), ko varam dzirdēt Dire Straits pirmajos ierakstos, līdz „roķīgām”, ar overdraivu piesātinātām ģitāras skaņām, kā piemēram, “Brother in Arms” ierakstos. Siltu lampu skaņu var dzirdēt viņa solo albumos.

Nopfleram pieder ievērojama ģitāru kolekcija, kurā šobrīd ir ap 70 ģitāru – ieskaitot 1954. gada Fender Stratocaster (viens no pirmajiem, kas vispār tika izgatavots un kuru dēvē par Jurassic Strat), vairāki Fender Telecaster, Gibson Les Paul, Pensa Custom, Schecter, kā arī National Style 0 Resonator Guitar un Gibson Super 400 (kas maksā aptuveni 20,000 angļu mārciņas).

Tā neko, vai ne?

Tekstu tulkoja un informāciju sagatavoja: hitch3r (aka Vladislavs Punculs)

Papildināja un noformēja: Eduards Aksjoņenko

Informācijas avoti:

Bildes no:

  • Reply

    Rolls

    04 11 2010

    Nofleram pieder labākais folka tonis neskaitot Robertu Džonsonu! Cepuri nost!

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Draugiem.lv pase