Džemiss Hetfīlds 1Čau visiem! Jau iepriekš esam publicējuši interviju ar Džeimsu Hetfīldu (James Hetfield), kuru varat atrast šeit. Tad nu piedāvājam izlasīt vēl vienu, mūsuprāt foršu un interesantu interviju.

Intervija oriģināli ir no grāmatas „The Art of James Hetfield”,

Pastāsti par savu pirmo ģitārspēles pieredzi. Kā tu iemācījies spēlēt ģitāru?

Es paņēmu to sasodīto verķi un paskatījos, kā tur pirkstus Džo Perijs (Joe Perry) no plakāta. Es pamēģināju, bet sanāca ne visai – acīmredzot es to darīju absolūti nepareizi. Es kopš bērnības attīstīju muzikālo dzirdi; mūsu ģimenē bija kaudze mūzikas instrumentu mājās, tajā man gan paveicās. Mums bija klavieres. Abi mani vecākie brāļi spēlēja grupās, tā kā bija arī akustene un sitamie. Es parasti dauzīju pa klavierēm. Mamma uzskatīja, ka mans liktenis – pianista karjera un tāpēc atdeva mani mācīties spēlēt klavieres. Tās stundas es apmeklēju trīs gadus, kamēr biju pamatskolā. Es vienkārši nevarēju to ciest, taču tas man palīdzēja attīstīt muzikālo dzirdi. Mani vairāk piesaistīja ģitāra… tāpēc, ka tas ir… roks – ar to varēja skraidīt un lēkāt. Es nekad nebiju ņēmis privātstundas. Plašu atskaņotāju laikos, es liku UFO plati, vai vēl kaut ko citu, palēnināju skaņu un mācījos rifus un solo.

Džemiss Hetfīlds 2Tad sanāk, ka tu reāli esi pašmācības ceļā esi visu apguvis?

Jā. Spēlēšana uz klavierēm man palīdzēja attīstīt muzikālo dzirdi, tāpēc es zināju kas trāpa skanējumā, kas nē un kas skan labi, bet kas – slikti. Nu var būt, ka dažus akordus iemācījos no grāmatas. Mani draugi no skolas sāka mācīties spēlēt ģitāru vienā laikā ar mani, tā kā mēs trijatā-četratā pastāvīgi sacentāmies… „Es gribu iemācīties vairāk par viņu”, vai arī „Es gribu spēlēt labāk par viņu”. Tā kā sacenšanās arī deva stimulu.

Kādus ģitāristus un kādas grupas tu klausījies un kā tas ietekmēja tavu stilu?

Man vienmēr ļoti patika treknie rifi. Par pirmo ierakstu, kurā es uzreiz iemīlējos, bija Black Sabbath albums (no mana brāļa kolekcijas). Ne tikai tāpēc, ka tas bija aizliegts pie mums mājās (tā vāka un satura dēļ), bet arī smagu, spēcīgu rifu dēļ. Es vienkārši kaifoju no tiem. Es kaifoju arī no ritma un sitamo instrumentu, tāpēc, ka uz bungām arī dažreiz paspēlēju. No šejienes arī spēlēšanas stils, kad sit pa ģitāru tikpat stipri kā pa bungām. Es bieži vien rādu Larsam (Lars) paša izdomātus bītus (beat) uz ģitāras.

Džeimss Hetfīlds 3Spēlēšana uz ģitāras, dziesmu sacerēšana un dziedāšana vienmēr bija tev vienoti?

Nu, dziedāšana bija daļa no klavierstundām, ko es apmeklēju. Atskaites koncertos vecāku priekšā vienmēr vajadzēja kaut ko dziedāt. Es augu un dziedāju, taču skolā es gribēju nodarboties tikai ar ģitāru un pat nedomāju par to, lai kļūtu par dziedātāju. Atceros, ka pats mēģināju sacerēt kaut kādas dziesmas, kopā ar čaļiem no skolas, no kā galu galā iznāca grupa Obsession. Mēs spēlējam dažādus kaverus grupām Thin Lizzy, Black Sabbath un citu smago mūziku. Tad man ienāca prātā doma par to, ka pienācis laiks rakstīt paša dziesmas. Ne jau hītus protams, taču tāpat – mēģināts nav zaudēts. Es ieslēdzos guļamistabā un mēģināju izdomāt kaut kādu jaunu materiālu. Es jau sen grasījos radīt kaut ko savu.

Kas atnāk pirmais sacerēšanas procesā: vārdi, nosaukumi, rifi, vokāla partijas vai varbūt solo?

Īstenībā viss kopā, uzreiz. Teiksim, gadījumā ar „Fight Fire With Fire” es uzreiz sapratu, ka tas būs ne tikai piedziedājums, bet arī dziesmas nosaukums, vēlāk jau dzima rifs. Bet gadījās arī tā, ka sākumā parādās rifs, un tikai pēc tam – teksts, piemēram, „Enter Sandman” dziesmas gadījumā. Process strādā abos virzienos. Pēdējā laikā vairākumā gadījumu teksts un ģitāras partijas parādās vienlaikus. Ja es strādāju ar akustisko ģitāru, tas mani pamudina dziedāt un es vienlaikus saceru arī vokāla partijas.

Tu daudz saceri uz akustiskās ģitāras?

Pēdējā laikā jā. Ja vajag izdomāt kaut kādu pārdomātu, sarežģītāku rifu, tad bieži vien ērtāk sākt ar klasiskajiem akordiem, nekā uzreiz ķerties visādiem sarežģītiem gājieniem. Tādā gadījumā arī vieglāk iziet uz balss melodiju. Lai balss saskanētu ar mūziku, es dažreiz padaru rifu vienkāršāku. Tad abas melodiskās līnijas neaizsit viena otru.

Džemiss Hetfīlds 4Tātad ar to, lai balss partija saskanētu ar sarežģītiem rifiem tu nodarbojies jau pēc tam?

Jā, tieši tā.

Tu vari rakstīt brīvajā laikā vai arī tikai tad kad ir iedvesma?

Tas var notikt jebkur un jebkad. Visi tā saka, bet tā ir taisnība. Esmu laimīgs, ka man ir savs stūrītis, kurā var nošķirties, tikt vaļā no ārējās pasaules un iegrimst mūzikā. Taču gadās arī tā, ka viss parādās galvā, teiksim, kad tu vakariņo restorānā; te nav kur īpaši pierakstīt rifu, tad es zvanu uz mājām un atstāju ziņu automātiskajā atbildētājā – lai kaut kā to piefiksētu. Turnejas laikā mēs ierakstām visas idejas. Tāpēc, ka ir bezjēdzīgi kaut ko mēģināt sacerēt kopā tūres laikā, jo ir pārāk daudz lietu, kurām jāvelta uzmanība. Un atliek tikai cerēt, ka atbraucot mājās, kopīgā džema laikā šīs idejas mums vēl kaut ko nozīmēs. Taču gadās arī tā, ka, ja tūlīt pat neķersies klāt tai idejai un nepierakstīsi kaut vai tekstu vai piedziedājumu, vēlāk no tā jau nekas nesanāks. Dažas lietas ir jādara nekavējoties.

(Raksta oriģinālautors ir gitaristiem.lv lietotājs mp3)

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Draugiem.lv pase