Sveiki visi ģitāristi un ģitārdraugi! Pirms neilga laika stāstījām par mediatoriem un to, kā izvēlēties sev mediatoru, ja esi iesācējs un neko daudz par tiem nezini. Šoreiz pastāstīsim par citu tēmu, kas atkal vairāk būs noderīga tieši iesācējiem – parunāsim par ģitāras stīgām, to atšķirībām, un kā tās izvēlēties.

Skaties video:

Lai izvēlētos stīgas, sākumā būtu jāzina, kādai ģitārai tās būs vajadzīgas. Visbiežāk ir 4 varianti.

1. Klasiskā ģitāra – tai būs piemērotas neilona stīgas

2. Akustiskā Western tipa ģitāra – tai piemērotas akustiskās ģitāras dzelzs stīgas

3. Elektriskā ģitāra – tai domātas elektriskās ģitāras stīgas, kuras arī ir no dzelzs.

Klasiskās ģitāras stīgas

Klasiskās ģitāras stīgas atšķiras pēc to spriegojuma. Visbiežāk izšķir 3 veidus – low tension, medium tension un high tension, jeb stīgas ar nelielu nospriegojumu, vidēja spriegojuma stīgas un augsta nospriegojuma stīgas. Medium tension, jeb vidējā nospriegojuma stīgas varētu saukt par standartu, jeb zelta vidusceļu. Stīgas ar mazāku nospriegojumu ir vieglāk nospiest, taču tās nav tik skaļas un tās var spēlējot sisties pret ladām un radīt fret buzz, jo ir vaļīgākas. High tension stīgas savukārt ir skaļākas, bet iesācējiem tās varētu būt grūtāk nospiest.

Akustiskās ģitāras stīgas

Akustiskās ģitāras stīgas atšķiras pēc izmēriem. Uz stīgu komplekta paciņas ir rakstīts katras stīgas izmērs un bieži vien īpaši izcelts ir plānākās stīgas izmērs. Dažreiz arī norāda plānākās un biezākās stīgas izmēru, piemēram, ja uz paciņas rakstīts 12-54, tad tas nozīmē, ka plānākā stīga būs 12 izmēra un biezākā 54 izmēra. Pie plānām akustiskās ģitāras stīgām varētu minēt, piemēram, 10-48 izmēra stīgas. Par biezām stīgām saucamas savukārt varētu būt, piemēram, 14-59 izmēra stīgas. Kāda tad īsti atšķirība šim izmēram? Plānākas stīgas ir vairāk piemērotas stīgu stiepieniem, tās iesācējiem varētu būt vieglāk spēlēt, nospiest, taču tās vieglāk plīst un var radīt fret buzz, ja atrodas tuvu grifam. Biezākas stīgas ir grūtāk nospiest, taču tās ir skaļākas, rada labāku skaņas noturību un tās ir vairāk piemērotas zemajiem skaņojumiem, jo labāk saglabā spriegojumu.

Vēl, iegādājoties akustiskās ģitāras stīgas, ir jāizvēlas starp Bronze un Phosphor bronze stīgām, kas pieejamas pirms tam minētajos izmēros. Šiem abiem veidiem ir atšķirīgs metāla sastāvs, līdz ar ko atšķiras arī skaņa. Phosphor bronze stīgas ir nedaudz dārgākas, bet pastāv uzskats, ka tās skan dzidrāk. Taču liela daļa ģitāristu arī dod priekšroku tieši Bronze stīgām to skaņas dēļ. Lai saprastu, kas patīk labāk, nepieciešams pašam izmēģināt šos veidus.

Elektriskās ģitāras stīgas

Izvēloties elektriskās ģitāras stīgas, arī ir jāveic divas izvēles – tāpat, kā akustiskās ģitāras stīgām – par materiālu un izmēru. Elektriskās ģitāras stīgas iz plānākas, kā akustiskās ģitāras stīgas. Vidējš biezums skaitās 10-46 izmēra stīgas. Par plānām uzskatāmas, piemēram 9-42 izmērs, bet par biezām stīgām – 13-56. Atšķirības dažādiem biezumiem būtībā paliek tādas pašas, kā akustiskās ģitāras stīgām. Ja runājam par materiālu atšķirību, tad iespējams izvēlēties starp Nickel wound un Pure nickel stīgām. Nickel wound ir uzskatāms par standartu mūsdienās. Pure nickel ir specifiskākas – tās izmantoja rokenrola sākotnējā periodā, bet tad, kad cilvēki pamazām sāka spēlēt ar vairāk gain un distortion efektiem, tad populāras kļuva Nickel wound, kurām ir dzidrāks skanējums.

Ir īpašas stīgas, kas radītas konkrētiem žanriem. Piemēram Dunlop Heavy Core un Wylde stīgas ir labas smagajam metālam, kur bieži izmanto zemākus skaņojumus. Parastas stīgas, noskaņotas zemi, zaudē savu stingrumu un mēdz dauzīties pret ladām, taču Heavy Core un Wylde stīgas saglabājas stingras. Vēl jāpiemin arī Elixir stīgas, kas tiek ražotas gan akustiskajai gan elektriskajai ģitārai. Tām ir tām ir ļoti plāns fluoropolymer apvalks un tas nodrošina šo stīgu ilgāku mūžu, jo stīgu metāla daļa ir pasargāta no apkārtējās vides ietekmes. Arī spēlējot sajūta ir citādāka, nekā ar parastām stīgām. Šķiet, ka stīgas ir slīdīgākas.