Ģitāra ar līmiČau! Eds Mičels (Ed Mitchell) no GuitarWorld ir padalījies ar kurioziem no savas gandrīz 20 gadu ilgās pieredzes, strādājot mūzikas veikalā. Mums tie ļoti patika, tādēļ nolēmām pārtulkot viņa rakstiņu un pastāstīt par to arī Jums. Eds raksta:

“Esmu nostrādājis mūzikas veikalā Skotijā, Glāzgovā gandrīz 20 gadu. Katrs, kurš tādā vidē ir strādājis jums pateiks, ka ir redzējis visādas dīvainas lietas. Tā kā es biju ģitāru labotājs, man bija potenciāls redzēt visas trakākās dīvainības.

1. Pie manis atnāca kāds jauns puisis ar Charvel ģitāru. Modelis bija 375, ja pareizi atceros. Jebkurā gadījumā, viņam bija apnikusi ģitāras krāsa, tāpēc viņš bija izlēmis ģitāru pārkrāsot. Pēkšņi es redzu, ka viņš ģitāru iemērc mucā, kas pilna ar krāsas noņēmēju un tad pie sevis nosaka – ”oi, laikam no sākuma vajadzēja noņemt nost detaļas un skaņas noņēmējus!’ Kad es ģitāru ieraudzīju, ģitāras plastmasas daļas jau bija sakusušas un metāla daļas arī bija diezgan pabojātas.

2. Kāds puisis pie manis atnes ģitāru, ko pats ir salicis kopā. Viņš apgalvo, ka visu pats savienojis pareizi, bet ģitāra tāpat neskan. Es atskrūvēju plastmasas vāciņu, zem kura ir visi vadi un kapacitatori un redzu, ka viss patiešām ir pareizajās vietās…vienīgi savienots ar plastilīnu, veidošanas māliem un skoču. Nekur nevarēja redzēt nevienu lodējumu.

3. Kādam ģitāristam-iesācējam bija apnicis, ka ģitāra pastāvīgi atskaņojās. Stīgas droši vien bija nepieciešams iestaipīt, taču puisim bija radusies kāda cita doma. Viņš bija noskaņojis ģitāru un uzreiz pēc tam noklājis katru skaņošanas tapiņu ar superlīmi. Ja tapiņa nekustēsies, ģitāra taču neatskaņosies, vai ne? Diemžēl sanāca tā, ka viņam pārplīsa stīga, un ko nu?

4. Sestdienas rītā pie manis ienāk pamatīgi dusmīgs klients ar Squier Stratu, ko iepriekšējā nedēļā bija iegādājies. Uzstāja, ka ģitāra nestrādājot. Es paskatījos un uzreiz ieraudzīju problēmu – viņš savai elektriskajai ģitārai bija uzlicis neilona stīgas. Bija pat sasējis pamatīgus mezglus, lai stīgas neizslīdētu cauri vibrato sistēmai un turētos vietā. Vispār jau šai vajadzēja būt kā zīmei, ka elektriskās ģitāras īsti nedraudzējas ar neilona stīgām. Kad es viņam to pateicu, viņš vairs tik dusmīgi neizturējās.

5. Šis ir pavisam biedējošs. Kāds vīrs nopērk ģitāras vadu, sacīdams, ka tas domāts viņa meitai, kura tikko sākusi mācīties spēlēt elektrisko ģitāru. Ejot projām viņš pārjautā – “Tad es vienkārši vienu galu kniebju nost un lieku rozetē, ja?” Uzreiz paskaidroju viņam, ka tā tas vis nestrādā. Iedomājieties – viņam šķita, ka ģitāru jāsavieno ar elektrības rozeti. Viņa meita taču bija nopietnās briesmās. Es paskaidroju, kā īsti strādā elektriskās ģitāras un viņš nopirka nelielu pastiprinātāju. Izbēgām no traģiskām sekām, es ceru.

Man ir vēl daudz šādu stāstu. Kā tas, kur kāds pusis bija pusi nakts nopūlējies ieskrūvēt tremolo kloķi Stratocaster vada ieejā.

Galvenā doma ir – ja tev nav īsti skaidrs, ko tu dari, sākumā palūdz palīdzību. Nav jākaunas atzīt, ka kaut ko nezini. Savukārt, ja esi pieredzējis, padalies zināšanās ar iesācējiem.”

Oriģinālais raksts atrodams: http://www.guitarworld.com/eds-shed-some-crazy-stories-my-repair-shop-days

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Draugiem.lv pase