Viljams Patriks “Billijs” Korgans Juniors (William Patrick “Billy” Corgan, Jr.), jeb Billijs Korgans, dzimis 1967. gada 17. martā, ir amerikāņu mūziķis, dziesmu vārdu autors un producents, kurš vislabāk ir atpazīstams ar savu darbošanos grupā The Smashing Pumpkins. Jau pēc vidusskolas beigšanas, Korgans bija nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar mūziku.

Korgans nolēma, ka Čikāga, kur viņš dzīvoja, nebūs laba vide tādai mūzikai, kāda Korganam patika, tāpēc viņš 1985. gadā pārvācas dzīvot uz Floridu kopā ar savu pirmo grupu The Marked (Iezīmētie). Tāds grupas nosaukums tika izvēlēts par godu Billija Korgana un bundzinieka Rona Rosinga (Ron Roesing) uzkrītošajām dzimumzīmēm. Floridā šī grupa tomēr savu laimi neatrada un izjuka – Korgans atgriezās atpakaļ Čikāgā un turpināja dzīvot kopā ar savu tēvu.

Atgriezies Čikāgā, Korgans jau bija izdomājis jaunu projektu – bija vajadzīga jauna grupa, kuras nosaukums būtu The Smashing Pumpkins. Strādājot mūzikas ierakstu veikalā, Korgans satika ģitāristu Džeimsu Iha (James Iha), un viņi abi sāka rakstīt demo ierakstus, kurus Korgans raksturo kā mazus un drūmus gotu-popa ierakstiņus. Pēc pirmo divu, Korgana sacerēto, demo ierakstu pabeigšanas, Džeimss Iha nolēma, ka vienu tagad uzrakstīs viņš pats. Kad tas bija pabeigts, Korgans ar to iepazinās un izteica tam kritiku. Džeimss Iha to uztvēra ļoti smagi un nerunāja ar Korganu apmēram divus mēnešus, līdz brīdim, kad abi vienkārši nolēma turpināt kopā strādāt pie demo ierakstiem. Pēc kāda laika Billijs satika basģitāristi Darsiju Vreckiju (D’arcy wretzky) kādā vietējā šovā. Viņi iepazinās, jo sāka strīdēties par to, kāda grupa tikko bija uzstājusies. Šī grupa bija The Dan Reed Network. Neilgi pēc tam arī tika nodibināta grupa The Smashing Pumpkins.

Šis trio sāka spēlēt kopā dažādos vietējos klubos, izmanojot bungu mašīnu. Lai varētu uzstāties kādā Čikāgas šovā, grupa pieņēma bundzinieku Džimmiju Čemberlenu (Jimmy Chamberlin) un pirmo reizi uzstājās kā četru cilvēku grupa 1988. gada 5. oktobrī. Čemberlena pievienošanās grupai uzreiz nozīmēja grupas pamatīgu attīstību. Grupas pirmajā albumā Gish(1991), The Smashing Pumpkins apvienoja dažādus un atšķirīgus žanrus, tādus kā psihodēliskais roks un smagais metāls, kas radīja īpatnēju un no citām grupām atšķirīgu skanējumu. Albums Gish bija izdevies veiksmīgāks, nekā tas bija gaidāms, un arī tam sekojošais albums Siamese Dream ieguva vairākus platīna apbalvojumus.

Drīz pēc tam grupa kļuva zināma un pazīstama arī ar to, ka tajā nepartraukti valdīja dažādas iekšējas nesaskaņas. Korgans tika raksturots kā pārāk kontrolējošs, ko pastiprināja baumas, ka visas ģitāras un basa partijas albumos Gish un Siamese Dream spēlē tikai un vienīgi viņš. Šīs baumas gan Korgans vēlāk atzina par patiesām. Tam par spīti, kritiķi šo albumu atzina par labu, un dziesmas Today un Disarm kļuva par milzīgiem hitiem. 1995. gadā grupa izdeva dubulto albumu Mellon Collie and the Infinite Sadness, kurš bija pat veiksmīgāks par iepriekšējo albumu (albuma nosaukumam gan nav nekāda sakara ar melonēm vai kollijiem. Pamēģini ātri kopā pateikt vārdus mellon collie un tu sapratīsi, kālab tāds dīvains nosaukums). Šis albums tā izdošanas gadā tika nominēts septiņām Gremija balvām un laika gaitā ASV saņēma deviņus platīna apbalvojumus. Dziesma 1979 bija Korgana lielākais tā laika hits, kas pat sasniedza pirmo vietu Billborad’s modernā roka un mainstream roka tabulās.

Viņu otrā parādīšanās šovā Saturday Night Live 1995. gada 11. novembrī, lai parādītu savu albumu, bija pirmā reize, kad pasaule Billiju Korganu ieradzīja tādu, kāds viņš izskatās vēl šobrīd – noskūtiem matiem. Šī albuma koncerttūrē grupu sagaidīja nepatīkami notikumi. Čemberlens bija atkarīgs no heroīna. 1996. gada 12. jūlijā Čemberlens un Džonatans Melvoins (Jonathan Melvoin), kurš tūrē bija grupas taustiņinstrumentālists, viesnīcas istabiņā pārdozēja heroīnu. Čemberlens izdzīvoja, bet Melvoins gāja bojā. Pēc šī notikuma grupa izlēma izņemt Čemberlenu no grupas sastāva un turpināt darbību trijatā. Arī Billijam Korganam šis bija īpaši grūts periods. Viņš piedzīvoja šķiršanos no sievas, kā arī abu savu vecāku nāvi. Visi šie notikumi iespaidoja nākamā albuma Adore(1998) skanējumu, kurš ir ievērojami drūmāks par iepriekšējiem. Albumam bija tumšāks un smagāks elektronisks skanējums laikā, kad alternatīvais roks palēnām kļuva mazāk populārs un pieprasīts. Kritiķu un fanu viedokļi par šo albumu dalījās un tas noveda pie tā, ka tika pārdoti tikai 1.3 miljoni albuma kopiju, kas ir ievērojami mazāks skaits, nekā iepriekšējiem albumiem.

1999. gadā Čemberlens atkal pievienojās grupai un 2000. gadā klajā nāca konceptalbums Machina/The Machines of God. (Konceptalbums ir albums, kurā visas dziesmas ir apvienotas kādā tēmā vai stāstā. Parastos studijas albumos dziesmām visbiežāk nav nekāda savstarpēja sakara.) Šajā albumā grupa apzināti radīja dziesmas, kuras atbilda viņu skatuves tēlam, un arī šoreiz kritiķu domas dalījās. Tika pārdots tik maz ierakstu, kā nekad iepriekš. Šī albuma ierakstīšanas laikā grupas basģitāriste pameta grupu, un grupā tika pieņemta jauna basģitāriste, kura iepriekš spēlēja grupā Hole – Melisa Auf der Maura (Melissa Auf der Maur). 2000. gadā grupa paziņoja, ka tā līdz gada beigām beigs savu pastāvēšanu un drīz vien pēc tam laida klajā albumu Machina II/The Friends & Enemies of Modern Music, kurš internetā bija lejupielādējams par brīvu. The Smashing Pumpkins aizvadīja savu pēdējo uzstāšanos koncertzālē the Cabaret Metro.

Pēc tam, kad grupa The Smashing Pumpkins vairs nepastāvēja, Korgans 2001. gada beigās apvienojās ar bijušās grupas bundzinieku Čemberlenu, lai izveidotu jaunu grupu – Zwan, kuras sastāvā būtu arī Korgana jaunības dienu draugs Mets Svīnijs (Matt Sweeney). Grupa tika nokomplektēta, tajā uzņemot arī ģitāristu Deividu Pedžo (David Pajo) un basģitāristi Pezu Lenčantinu (Paz Lenchantin). Grupai bija divi atšķirīgi tēli un spēlēšanas stili. Galvenokārt grupa Zwan spēlēja pozitīvu un enerģisku rokmūziku ar elektrisko ģitāru, bet laiku pa laikam izmatoja arī akustiskās ģitāras un spēlēja mūziku, kas ir līdzīgāka tautas mūzikai un gospeļiem. Grupa 2002. gadā uzstājās koncertos un 2003. gadā izdeva pirmo albumu Mary Star of the Sea, kas saņēma pozitīvas atsauksmes. Tomēr viss neturpinājās tik veiksmīgi, kā iesākās – tūres vidū radās pamatīgs konflikts starp Korganu un Čemberlenu, kas noveda pie tā, ka tūri nācās atcelt tās norises vidū. Grupa Zwan paziņoja par tās izjukšanu 2003. gada septembrī. 2004. gadā Korgans iesāka solo karjeru, kurā radīja savu pirmo albumu, kas bija elektoroniskās mūzikas/shoegaze/alternatīvā roka stilā. Albuma nosaukums bija The Future Embrace, un tas tika izdots 2005. gada 21. jūnijā. Viedokļi par šo albumu bija dažādi – citiem tas patika, citiem nepatika, kā rezultātā tika pārdotas tikai 69.000 albuma kopijas. Pirms šī albuma ierakstīšanas Korgans tika ierakstījis apmēram 72 dziesmas, kurām iedvesmu bija smēlies no Čikāgas vēstures. Šis projekts tika nosaukts par Chicago Songs.

2005. gadā Korgans gribēja atjaunot grupu The Smashing Pumpkins, kas tūliņ atspoguļojās teju vai visos Čikāgas medijos. Dažas dienas vēlāk Džimijs Čemberlens piekrita Korgana piedāvājumam atkal apvienoties. 2006. gada 20. aprīlī arī grupas oficiālajā mājaslapā parādījās informācija par to, ka grupa tiešām atsāks savus darbību. Grupa darbojās studijā 2006. un 2007. gadā un 2007. gada maijā tā aizvadīja savu pirmo koncertu pēc septiņu gadu pārtraukuma. Grupā bija jauni dalībnieki – Džindžera Pūlija (Ginger Pooley), kura spēlēja basu un Džefs Šrēders (Jeff Schroeder), kurš spēlēja ģitāru. 2007. gadā arī tika izdots jauns albums Zeitgeist, un tas iekļuva otrajā vietā Billboard tabulās. The Smashing Pumpkins 2007. un 2008. gadā veica plašas koncerttūres, kā arī izdeva minialbumu American Gothic un singlus G.L.O.W. un Superchrist. 2009. gada martā Čemberlens atkal pameta grupu un Korgans ierosināja turpināt grupas darbību ar to pašu nosaukumu. Pēc tam grupas sastāvs turpināja mainīties. Albuma Teargarden by Kaleidyscopeierakstīšanā piedalījās Maiks Bjērns (Mike Byrne), kurš spēlēja bungas un Marks Tulins (Mark Tulin), kurš spēlēja basu. Grupas tagadējā sastāvā ir basģitāriste Nikola Fiorentino (Nicole Fiorentino), kura kopā ar grupu koncertēja 2010. gadā un piedalījās grupas līdz šim pēdējā albuma Oceania ierakstīšanā 2011. gadā. 2012. gadā Korgans atvēra tējas namiņu, kuru nosauca par Maddam Zuzu’s savā dzimtajā pilsētā Highland parkā. Šobrīd viņš strādā pie garīga memuāra, kurš saucas God is Everywhere from Here to There.

Jautāts par to, no kā Korgans savā mūzikā ir ietekmējies, viņš atbild: „Astoņu gadu vecumā es uzliku paklausīties Black Sabbath ierakstu, un tas mainīja manu dzīvi uz visiem laikiem. Tas izklausījās tik smagi, lika kauliem drebēt. Man patika tā sajūta. Ar grupām Bauhaus un The Cure bija iespējams radīt attiecīgu garastāvokli un noskaņojumu, kad gaiss kļūst smagāks. Ar Džimiju Hendriksu bija iespējams saprast ģitāru pilnīgi citā līmenī. No grupas Cheap Trick varēja ietekmēties voklāla ziņā, lai gan Riks Nīlsens (Rick Nielsen) par mums ir teicis, ka esam nemelodiski un neskanīgi.” (Riks Nīlsens ir grupas Cheap Trick ģitārists un bekvokālists.) Lai gan Korgans nav plaši pazīstams tieši kā ģitārists, bet gan kā The Smashing Pumpkins līderis, viņa ģitārspēle ir tikusi slavēta ne vienu vien reizi. Allmusic ir teikts, ka dziesma Starla pierāda to, ka Korgans ir viens no lieliskākajiem un arī pārāk maz novērtētajiem ģitāristiem 90. gados. Arī žurnāls Rolling Stone ir atzinis Korganu un viņa grupu par virtuoziem. Korgans 1995. gadā ir rakstījis sešus rakstus žurnālam Guitar World un viņa solo no dziesmām Cherub Rock un Geek U.S.A. bija iekļauti šī žurnāla visu laiku labāko solo sarakstā. Žurnāls The Rolling Stone viņa solo no dziesmas Soma ierindoja 24. vietā starp labākajiem ģitāru solo.

Korgans ir Edija Van Halena (Eddie Van Halen) fans un ir viņu pat intervējis 90. gadu beigās, tāpat arī citus ģitāristus, piemēram, Uli Džonu Rotu (Uli Jon Roth), Toniju Aiommi (Tony Iommi), Ričiju Blekmūru (Ritchie Blackmore), Lesliju Vestu (Leslie West), and Robinu Troveru (Robin Trower), Korgans vērtē ļoti augstu. Korgana basa spēlēšana, kas ir dzirdama teju vai katrā The Smashing Pumpkins albumā ir attīstīta, iedvesmojoties no post-punk mūziķiem, piemēram, Pītera Huka (Peter Hook) un Saimona Gallupa (Simon Gallup). Billijs daudz ir slavējis grupu Radiohead, teiktdams, ka, ja tā nav pasaules labākā grupa, tad noteikti viena no labākajām gan, par spīti tam, ka Korgans viņus ir arī kritizējis, saukdams Radiohead par pārāk pompozu grupu. Tāpat Korganam patīk arī grupas Pantera, Depeche Mode, Rush, Pink Floyd, Metallica,Queen, Dinosaur Jr., Breaking Benjamin, Pavement, My Bloody Valentine un Spiritualized. Billijs Korgans ir nosaucis cilvēkus, no kuriem ir ietekmējies un smēlies iedvesmu savā mākslinieciskajā darbībā. Šie cilvēki ir Viljams S. Borougs (William S. Burroughs), Pablo Pikaso (Pablo Picasso), Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix), Džeks Keruaks (Jack Kerouac), un Filips K. Diks (Philip K. Dick).