Bezladu ģitāra, kā jau nosaukums to pasaka priekšā, ir ģitāra, kurai uz grifa pārklājuma nav ladu. Tā pēc spēlēšanas veida un uzbūves ir līdzīga citiem stīgu instrumentiem, kuriem nav ladu, piemēram, vijolei, čellam, kontrabasam un citiem. Par to, kas tieši ir ladas, mēs rakstījām iepriekš šeit. Ar šādu ģitāru dažādas notis iegūst, nospiežot stīgu pret ģitāras grifa pārklājumu. Princips, spēlējot bezladu ģitāru ir gandrīz tieši tāds pats, kā spēlējot parastu ģitāru ar ladām, ir tikai trīs atšķirības.

1. Ir ļoti svarīgi ievērot precīzas pozīcijas, kur pirksti piespiež stīgu pie grifa, lai tiktu iegūta precīza nots. Ģitārām ,kurām ir ladas, tas nav tik ļoti būtiski (ir iespējams pirkstu nospiest tuvāk vai tālāk no attiecīgās ladas).

2. Stīgu rezonance ir citādāka un šādām ģitārām stīgas ir jāspēlē spēcīgāk, vai arī ir vajadzīga skaņas pastiprināšana, lai iegūtu vēlamo skaļumu.

3. Gludais grifa pārklājums bez ladām ļauj spēlēt dabīgus slaidus no nots līdz notij, kas nav sadalīti ik pa pustonim.

Šī ģitāra darbojas pēc tāda paša principa, kā lielākā daļa citu stīgu instrumentu, tai skaitā arī tradicionālās ģitāras. Atšķirība ir tā, ka ladas netiek izmantotas kā vibrējošas stīgas saskares punkts. Šādai ģitārai vibrējoša stīga sākas no apakšējā slieksnīša un beidzas vietā, kur pirksts to piespiež pie grifa pārklājuma.

     Runājot par stīgām, bezladu ģitārām visbiežāk izmanto stīgas ar plakano tikumu (flatwound). Tas tā ir tādēļ, ka bezladu ģitārām stīgas atstāj lielāku ietekmi uz ģitāras grifa pārklājumu, un ar apaļā tinuma stīgām tas ātrāk un vairāk nodilst.

    Bezladu ģitāras ir reti sastopamas rietumu mūzikā un lielākoties bezladu ģitāras ir elektriskās ģitāras, jo tām ir klusāks akustiskais skanējums un mazāka skaņas noturība, nekā standarta ģitārām. Bezladu basa ģitāras gan ir daudz populārakas, un daudzi basa ģitāras modeļi ir pieejami arī bezladu variantā. Šādas basa ģitāras izmanto džezā un fankmūzikā, jo tās pēc uzbūves un skanējuma ir līdzīgas kontrabasam.

     Bezladu ģitāras neierobežo kādi konkrēti skaņojumi, tāpat, kā tas ir ar standarta ģitārām. Tas dod iespēju spēlēt mūziku, kurā netiek izmantota 12 toņu gamma. Šādas neparastas gammas parasti pastāv eksperimentālajā, vai kādā specifiskā ne-rietumu tautas mūzikā. Bezladu ģitāras rada citādu skaņu, nekā standarta ģitāras, jo pirksta gals ir daudz mīkstāks par ladu un tas absorbē vibrējošas stīgas enerģiju daudz ātrāk. Tā rezultātā, ja bezladu ģitāru spēlē ar pirkstiem, tad skaņa ir daudz slāpētaka. Šādu ģitāru var spēlēt arī kā slaida ģitāru. Tādā gadījumā ir iespējams iegūt vēl lielāku toņu dažādību.

     Ir ģitāristi, kas izvēlas spēlēt bezladu ģitāru, lai iegūtu lielāku kontaktu ar nospēlēto noti, jo nospiestās stīgas garumu nosaka pirksta nevis ladas novietojums. Tomēr šāda instrumenta pārvaldšana prasa daudz vairāk specifiskas trenēšanās, nekā, mācoties spēlēt parastu ģitāru. Spēlējot bezladu ģitāru, lai iegūtu precīzu noti, pirksts ir jānovieto tieši tur, kur atrastos lada, nevis jebkurā vietā starp divām ladām. Tas nozīmē, ka nepieciešama daudz lielāka precizitāte un lielāks dzirdes treniņš, lai varētu noteikt, kurā brīdī tiek spēlēta precīza vai neprecīza nots. Daudzām bezladu ģitārām ladu vietā ir līnijas, lai vieglāk varētu saprast, kurā vietā piespiest stīgu.

Bezladu basa ģitārām grifa pārklājums visbiežāk ir darināts no kāda cieta koka, piemēram, ebonija, lai tas ātri nenodiltu. Pastāv arī ekstrēmāki varianti, piemēram, bezladu elektriskā ģitāra ar metāla grifa virsmu.)