B.B. King

B.B. kingSveiki, visi ģitāristi un ģitārmīļi. Šajā rakstiņā parunāsim par vienu no izcilākajiem blūza māksliniekiem – B.B. King.
Laika posmā no 50. gadu sākuma un līdz pat 90. gadu beigām ir bijis tikai viens Blūza Karalis – Railijs B. Kings labāk pazīstams kā B. B. King. Kopš B. B. King sāka ierakstīties agrīnajos 1940. gados, tika izdoti vairāk nekā 50 viņa albumi, kas joprojām tiek uzskatīti par blūza klasiku (piemēram, 1965. gada ieraksts „Live At The Regal” un 1976. gada B.B. Kinga un Bobija Blanda (Bobby „Blue” Bland) sadarbības rezultāts – „Together For The First Time”).

Gadiem ejot, B. B. Kingam iznāca daudzi R&B (rythm and blues) pirmklasīgi hīti. 1951. gadā iznāca „Three O’Clock Blues” un 1952. gadā – „You Don’t Know Me”, kā arī tādas ievērojamas kompozīcijas kā “Please Love Me”, un “You Upset Me Baby”“Sweet Sixteen, Part I” un “Don’t Answer The Door, Part I”. Tāpat arī B.B. Kinga vispopulārākais hīts „The Thrill Is Gone” laiku pa laikam ierindojās dažādu mūzikas topu (ne tikai blūza) virsotnēs.

B.B. B.B. King 3King nekad neorientējās uz radio un savas popularitātes celšanu. Viņa klasiskās dziesmas, tādas kā “Payin’ The Cost To Be The Boss“, “Caldonia“, “How Blue Can You Get“, “Everyday I Have The Blues“, un “Why I Sing The Blues” ir tas, uz kā balstās viņa koncerti un fanu mīlestība.

Railijs B. Kings ir piedzimis 1925. gada 16. septembrī kokvilnas plantācijā Itta Benē (Itta Bene), Misisipi štatā. Sestdienas vakaros viņš mēdza spēlēt par desmitcentu monētām pie baznīcas, kas atradās uz Otrās ielas (Second street) stūra. 1947. gadā ar savu ģitāru un 2.50$ kabatā viņš ar autostopu aizceļoja uz Memfisu (Tenesī štatā), lai nodarbotos ar savas muzikālās karjeras attīstību.

Memfisa bija tā pilsēta, kurā savācās ļoti ietekmīgi muzikanti no visiem Dienvidiem, kuri veidoja diezgan ievērojamas muzikālās aprindas. B.B. King apmetās pie sava brālēna Bukka Vaita (Bukka White), viena no slavenākajiem blūza māksliniekiem tajā apkaimē, kurš arī mācīja B. B. King blūza mākslu.

B. B. King pirmā parādīšanās plašākai publikai notika 1948. gadā, kad viņš uzstājās pie Sonnija Boja Viljamsona (Sonny Boy Williamson) radio programmā KWEM. Tas beidzās ar to, ka Kingu Lucille ģitārasāka aicināt uz dažādiem koncertiem Sixteenth Avenu Grill restorānā, kā arī vēlāk tika izveidota 10 minūšu radio programma, kuru vadīja pats B. B. Kings. Drīz vien, B. B. King vajadzēja izdomāt sev viegli iegaumējamu radio vārdu. Sākumā tas bija Beale Street Blues Boy un vēlāk tika saīsināts līdz Blues Boy King, kas galu galā arī pārtapa par B. B. King.

50. gadu vidū, kad B. B. King uzstājās tvista deju vakarā Arkanzasā, daži fani kļuva nesavaldāmi. Divi vīrieši uzsāka kautiņu un apgāza petrolejas krāsni, izraisot ugunsgrēku deju zālē. B. B. King kopā ar visiem pārējiem steidzīgi devās pie izejas, bet pēc mirkļa saprata, ka atstāja savu 30 $ vērto ģitāru iekšā un tāpēc metās atpakaļ. Viņš gandrīz gāja bojā, taču atguva savu instrumentu. Kad viņš uzzināja, ka kautiņš sākās dēļ sievietes, kuru sauca par Lucillu (Lucille), viņš nolēma nosaukt šīs sievietes vārdā savu ģitāru.

Ļoti drīz pēc hita „Three O’Clock Blues”, viņš uzsāka koncertēt nacionālā līmenī un nekad neapstājās, sniedzot vidēji 275 koncertus gadā. B.B. Kings uzstājās visur kur vien var iedomāties – sākot no lielu pilsētu apkaimes kafejnīcām, lauku deju klubiem un ceļmalu ēstuvēm, beidzot ar džeza klubiem, simfonisko koncertu zālēm, lielām kūrorta viesnīcām un prestižākajām Amerikas koncertzālēm. B. B. King kļuva par visatpazīstamāko blūza muzikantu pēdējo 50 gadu laikā.

B. B. Kinga spēlēšanas tehnika tomēr ir sarežģīta, to raksturo smalkas, delikātas pasāžas uz vienas stīgas, pārtrauktas ar skaļiem akordiem, netveramiem vibrato un stīgu stiepieniem. Armijā B. B. Kings tika iepazīstināts ar tādu ģitāristu mūziku, kā Čarlijs Kristiāns (Charlie Christian) un T-Bouns Volkers (T-Bone Walker). B. B. King joprojām atceras, kad pirmo reizi dzirdēja T-Bouna Volkera izpildīto dziesmu „Stormy Monday”: „Man tā likās labākā skaņa no visām, ko biju jebkad dzirdējis. Tieši tā mani pamudināja spēlēt blūzu.”

B.B. King 2

Ar gadiem B. B. attīstīja vienu no pasaules populārākajiem un iemīļotākajiem ģitārspēles stiliem. Viņš daudz pārņēma no Lonnija Džonsona (Lonnie Johnson), T-Bouna Volkera (T-Bone Walker) un citiem ģitāristiem, integrējot savus ķirurģiski precīzos, vokālveidīgus bendus un kreisās rokas vibrato, kas kļuva par absolūti nepieciešamu komponentu jebkura rokģitārista spelēšanas paņēmienu krājumā. Kinga spēlēšanas maniere kļuva par paraugu no kura ietekmējās tādi ģitāristi kā Ēriks Kleptons (Eric Clapton)Džordžs Harrisons (George Harrison)Džefs Beks (Jeff Beck) un citi.

B. B. King sapludināja kopā tradicionālu blūzu, džezu, svingu, konformistu popu un atrada savu, unikālu skaņu. Viņa dziedāšana ir ļoti melodiska, gan vokāls, gan tā dziedāšana, kas nāk no viņa ģitāras. Kā B. B. saka: „Kad es dziedu, es prātā spēlēju un tad, kad es pārstāju dziedāt ar balsi, es sāku dziedāt spēlējot uz Lucillas.”

(Raksta oriģinālais autors ir gitaristiem.lv lietotājs mp3)

Print Friendly

Leave a Comment

Draugiem.lv pase