Intervija ar Badiju Gaju (Buddy Guy)

Badijs Gajs 1Čau! Šodien vēlamies Jums piedāvāt interviju ar amerikāņu blūza ģitāristu Badiju Gaju. Viņš ir viens no Čikāgas blūza aizsācējiem un ir iedvesmojis daudz ģitāristu, tostarp Džimiju Hendriksu, Ēriku Kleptonu, Džimiju Peidžu un Stīviju Reju Vogenu. Badijs Gajs ir ierindots 50. vietā Rolling stone žurnālā starp 100 visu laiku labākajiem ģitāristiem, bet viņa dziesma “Stone Crazy” – 78. vietā šī žurnāla 100 visu laiku labāko dziesmu topā.

Intervija

Jautājums (J): Droši vien savā dzīvē tu dzirdēji visus cik necik pazīstamus blūzmeņus? Ja atskaties atpakaļ – kurš no mūziķiem ir atstājis uz tevi vislielāko iespaidu?

Baddijs Gajs (B.G.): Es piedzimu provincē, un vienreiz tēvs nopirka gramofonu, uz kura es jau agrā bērnībā varēju klausīties plates, ko viņš atnesa. Tur bija TīBouns Vokers (“T-Bone” Walker), Laitnins Hopkinss (Lightnin’ Hopkins) un B. B. Kings. Un pēc tam man trāpījās kompozīcija „The Things I Used To Do” Guitar Slim izpildījumā, kur ģitāra skanēja pavisam citādi. Sākuma man tas ne visai patika: B.B. Kings tik gardi vilka notis, bet šis puisis vienkārši tās nospēlēja. Uzzinot to, ka viņš uzstāsies  Temple Roof Gardens, Baton-Rūžā, es devos uz viņa koncertu. Tur bija liels pūlis un grupa spēlēja bez ģitārista, bet ģitāras skaņu varēja dzirdēt. Es domāju, ka tā ir fonogramma, kad pēkšņi Slims parādījās tieši pūlī, sēžot kāda liela tēviņa plecos un spēlējot ģitāru. Viņam bija sarkans kostīms, un arī mati bija nokrāsoti sarkani. Iespaids palika neiedomājams. Tajā momentā es sapratu, ka lai arī TīBouns Vokers un B. B. Kings ir lieliskie ģitāristi, un es varēšu spēlēt tikpat labi kā viņi – šīs puisis ir īsts šovmens un tieši ar to es gribēju nodarboties.

Buddy guy 3J: Vai var apgalvot, ka tieši B. B. Kings iespaidoja tavu stilu visvairāk?

B.G.: Vispār, pirmā dziesma, ko es nospēlēju, bija Džona Lī Hukera Boogie Chillen, piedevām man patīk Laitnina Hopkinsa dziesmas – ar tām es izaugu. Taču beidzās viss ar B. B. Kingu, jo kad tu viņu klausies, tad saproti, ka neviens cits neskan un neskanēs tāpat kā viņš.

J: Tu esi daudz koncertējis ar B. B. Kingu. Pēdējā reize ir bijusi Ērika Kleptona Crossroads festivālā 2007. gadā. Kad jūs tikāties pirmo reizi?

B.G.: Pirmo reizi es viņu satiku Čikāgā, mazajā banketu zālē, kur viņš uzstājās tikai taustiņu un bungu pavadījumā. Viņš uzaicināja mani paspēlēt ar viņu un es ļoti sanervozējos, bet B. B. Kings uzsita man pa plecu un pateica, lai es spēlēju un neuztraucos, jo pagātnes balss ir ar mani.

Buddy guy 2J: Mēs esam pieraduši tevi redzēt ar slaveno punktaino ģitāru. Vai tu vari nosaukt vislabāko ģitāru, uz kuras tu esi spēlējis?

B.G.: 1967. gadā es pirmoreiz kļuvu par Guild ģitāru spēlētāju. Es nekad nespēju iedomāties, ka kāds man uzdāvinās ģitāru, bet ir jāsaka, ka man vienmēr ir patikušas Stratocaster ģitāras. Ar Stratu es varēju darīt neiedomājamākās lietas, es pat metu to pret grīdu. Gadījumā ar Guild, tas būtu neiespējami. Āfrikas turnejas laikā 1969. gadā Strats izkrita no mašīnas. Es domāju ka nāksies vākt drumstalas, bet ģitāra bija darba kārtībā, izņemot dažas skrambas, un es pabeidzu turneju ar to pašu instrumentu.

J: Tavos koncertos vienmēr skan Madija Votersa un Džona Lī Hukera dziesmas. Vai to starpā ir tava vismīļākā kompozīcija?

B.G.: Nē, vai tas maz ir iespējams? Iemācoties „Boogie Chillen”, es sāku kaifot no B. B. Kinga „Sweet Little Angel” un„Hoochie Coochie Man” Madija Votersa izpildījumā. Šīs dziesmas kļuva par manas daiļrades stūrakmeņiem. Kad es sāku spēlēt Čikāgā, man nācās iemācīties visas šīs dziesmas, jo katrā klubā bija muzikālais aparāts, un klausītāji varēja paprasīt kaut ko nospēlēt. Tāpēc es varēju izpildīt gan Feta Domino „Blueberry Hill”, gan Reja Čārlza„What’d I Say”, gan Madija Votersa „I Just Want To Make Love To You”… Tagad esmu ļoti laimīgs ka iekļuvu šajā mūzikā.

J: Vai ir bijušas dziesmas, kuras tu nevarēji nospēlēt uz ģitāras?

B.G.: Es vienmēr esmu sapņojis spēlēt ar slaidu. Mani pārsteidza Erla Hukera (Džona Lī Hukera brālēna) spēle. Viņš ir labākais šajā stilā un viņu varēja dzirdēt arī Madija albūmos.

Buddy guy 4J: Cik ļoti britu mūziķi ietekmēja tavu blūza mūzikas vīziju?

B.G.: Kad Madijs pirmo reizi atbrauca uz Angliju un sāka spēlēt ar slaidu caur pastiprinātāju, viņu tur izsvilpa, tāpēc nākošreiz viņš atveda līdzi akustisko ģitāru, bet publika jau gribēja dzirdēt elektrisko blūzu un Madiju atkal izsvilpa. Viņš netrāpīja divreiz, un tas pats notika ar mani. Kad es sāku ierakstīties Chess Records studijā, Villijs Diksons lūdza mani spēlēt klusāk. Pēc tam visi aizrāvās ar Cream un Hendriksu, paskatījās uz viņu panākumiem un nolēma, ka viss nebija nemaz tik slikti!

J: Pasaki pāris vārdu jaunajai ģitāristu paaudzei.

B.G.: Neviens nekad mani nespieda mācīties un neviens neteica, kā jātur mediators. Kamēr B. B. Kings man neieteica izmantot mediatoru es spēlēju ar pirkstiem. Īstenībā es līdz šim brīdim spēlēju gan ar pirkstiem, gan ar mediatoru. Vienkārši te aizvācu to plaukstā, te atkal paņemu to pirkstos, taču es nevaru jēdzīgi paskaidrot, kā tas īsti notiek. Sākumā man ļoti noderētu visādas videoskolas, bet nācās tikai vērot mūziķus un atkal un atkal klausīties viņu ierakstus.

Jaunatnei varu ieteikt vairāk uzmanības veltīt ģitārspēlei, nevis meitenēm. Ja jums patiešām patīk spēlēt, tad mīļajai nāksies pagaidīt. Agri vai vēlu viņas visas tāpat pie jums atnāks, bet ja spēlēsiet ģitāru– tad vispār nāks bariem. Un ja jūs neprotat spēlēt, tad tikai pa vienai!

Print Friendly

Leave a Comment

Draugiem.lv pase