06

Sep 2010

Rokenrols (Rock’n’roll)

Vladislavs Punculs Mūzikas pasaule 74 Comments

Terminu rokenrols lieto ļoti plašā nozīmē un tā robežas nav ar nazi nocirstas. Bieži gadās, ka šo vārdu izmanto, lai apzīmētu pilnīgi dažādus mūzikas žanrus kā, piemēram, soulmūziku vai smago metālu. Bet kas tad ir īsts rokenrols?

“Rock’n’roll” burtiskā tulkojumā no angļu valodas nozīmē šūpoties un griezties/velties. Tā ir amerikāņu izcelsmes improvizēta pāru deja, kas ieguva popularitāti 20. gs 50-tajos gados.

Tai piemīt ekspresivitāte, dažādi akrobātiskie elementi un nedaudz nevērīga trakulīga attieksme pret partneri. Šī definīcija var būt piemērota 50-to gadu dejai, bet pavisam nav piemērota mūsdienu akrobātiskajam rokenrolam, ko var raksturot šādi: galvu reibinoša akrobātika + lieli ātruma tempi un sarežģīta dejas kompozīcija.

Par rokenrola (kā mūzikālā žanra) dzimšanas dienu daudzi uzskata 1954. gada 12. aprīli. Tā ir diena, kad ASV ekrānos parādījās filma ar Bila Heileja (Bill Haley) dalību un viņa slavenu melodiju “Rock around the clock”. Šīs melodijas skaņu laikā, skatītāji ekrānā ieraudzīja deju duetu, kas bija viens no pirmajiem pāru rokenrola paraugdemonstrējumiem. Skatoties un atdarinot kino aktieru dejas kustības, tās ātri vien kļuva populāras visā Amerikā (pēc tam arī Eiropā).

Patstāvīgie rokenrola dejas konkursi tika rīkoti sākot ar 50-tajiem gadiem.

Rokenrola sirds ir ritms, kas pamatā ir akcentēts “boogie woogie” blūza ritms. Tradicionālas rokgrupas sastāvā spēlē šādi instrumenti: solo ģitāra, ritma ģitāra, basģitāra, bungas un vokāls. Bieži vien pievienojās klavieres, saksafoni, trompetes u.c. mūzikas instrumenti. Agrajos 50-tajos gados solo instruments rokenrola grupās bija saksofons, kuru vēlāk (jau 50 gadu vidū) nomainīja otra (solo) ģitāra.

Rokenrola mūzikas izcelsme

Kā mūzikas stils, rokerols sāka parādīties Amerikā – vēlajos 1940. gados. Tā bija daļa no Afro-Amerikāņu kultūras un saucās Ritms un blūzs (Rhythm and Blues – R&B). Agrīnajā attīstības stadijā rokenrols saucās kā rokabilijs (rockabilly), kas sevī apvienoja blūza, boogie woogie un džeza elementus ar ietekmi no tradicionālās Amerikas indiāņu folk, gospeļkoru un kantri mūzikas.

20-tajos un 30-tajos gados, daudziem baltajiem Amerikas iedzīvotājiem ļoti patika skatīties un klausīties Afro-Amerikāņu džezu un blūzu savu ādas krāsu pārstāvju izpildījumā.

Tika iebilsts pret mūziku, ko spēlēja „melnie” muzikanti, taču balto izpildījumā tā viņiem šķita pieņemama.

Daži melnie ritma un blūza (rhythm and blues) muzikanti (it sevišķi Luiss Džordans (Louis Jordan)), The Mills Brothers un The Ink Spots guva ievērojamus panākumus mūzikā, taču par atlīdzību tiem bija tikai nabadzība un neatpazīstamība.
Kamēr īstie (sākotnēji melnie) rokenrola muzikanti rakstīja arvien vairāk savus pašsacerētos materiālus – daudzi balto, agrīno rokenrola mūziķu, hīti ir bijuši “cover” versijas ritma un blūza (rhythm and blues) vai klasiskām blūza dziesmām.

Blūzs ir ietekmējis roka izpildītājus vairākas desmitgades: 1960. gadu Roberta Džonsona (Robert Johnson) un Skipa Džeimsa (Skip James) ieraksti spēcīgi ietekmēja arī Britu blūza-rokerus kā The Yardbirds, Cream, un Led Zeppelin.

1951. gadā, Klīvlendā (Ohaio štatā), diskžokejs Alans Frīds (Alan Freed) sāka atskaņot rokenrola mūziku kā balto, tā arī melno auditorijai. Strādājot Klīvlendas WJW radio stacijā, viņš organizēja pirmo rokenrola koncertu, kas saucās “The Moondog Coronation Ball“, kas norisinājās 1952. gada 21. martā. Pasākuma apmeklētāji pārsvarā bija Afro-Amerikāņi -taču tas bija tikai sākums. Vēlāk Frīds organizēja daudzus ar rokenrolu saistītus pasākumus, kurus apmeklēja gan baltie, gan melnie – pakāpeniski iepazīstinot plašāku publiku ar Afro-Amerikāņu mūzikas stilu daudzveidību.

Roka ietekme uz sabiedrību nav salīdzināma ne ar viena citu mūzikas žanra – tas ir sabiedrības kultūras fenomens. Tam tiek piedēvēti nopelni miera un tolerances izplatīšanā un karu izbeigšana, kā arī apsūdzības nevainības kropļošanā un morālā pagrimuma veicināšanā. Galvenais secinājums: rokmūzika aizsākās ASV, no kurienes tā izplatījās pa visu pasauli un attīstījās neskaitāmos apakšžanros.

Kurš ir rokenrola pirmais ieraksts?

Ir neskaidrības un strīdi jautājumā – kuru uzskatīt par pirmo rokenrola stila ierakstu. Māsa Roseta Tarpe (sister Rosetta Tharpe) ierakstīja savu mūziku 30-40 gados. Tika iekļauti galvenie elementi, kurus pielietoja 50 gadu rokenrolā. Jau 1938. gadā viņa guva panākumus, iekļūstot dažādu dziesmu topos ar tādām gospeļdziesmām kā „This Train“, “Rock Me” un 40-tajos gados ar “Strange Things Happenin Every Day“, “Up Above My Head“, un “Down By The Riverside“. Vēl viens mūziķis, kas izpildīja rokenrola, blūza un gospeļ mūzikas maisījumu, ir bijis Lielais Džo Terners (Big Joe Turner), kura 1939. gada ieraksts “Roll ’em Pete” ir atšķirīgs no 1950. gadu rokenrola.

Rolling Stone žurnāls 2004. gadā argumentēja savu nostāju, apgalvojot, ka Elvisa Preslija (Elvis Presley) pirmais (1954. gadā) Sun Records studijā ierakstītais singls “That’s All Right (Mama)”, ir bijis pirmais rokenrola ieraksts. Savukārt, Bila Heilija (Bill Haley) vispazīstamākais gabals „Rock Around the Clock” (1954. gads) kļuva par pirmo rokenrola dziesmu, kas ieņēma pirmo vietu Billboard žurnāla topā. Citi pazīstami mūziķi ar agrīnā rokenrola hītiem bija māksmilieni kā Čaks Berijs (Chuck Berry), Mazais Ričards (Little Richard) un, protams, Elviss Preslijs (Elvis Presley).

Tādu ierakstu ir bijis daudz un strīdi par to, kuru uzskatīt par pirmo īsto, nebeidzas joprojām. Manuprāt, tas arī nav tik ļoti svarīgi. Svarīgs ir fakts, ka šie un citi mūziķi ir devuši mums jaunu žanru mūzikā, ko mēs saucam par rokenrolu, kurā daudzi var izpausties arī mūsdienās. Par ko arī viņiem ir sakām lielo PALDIES!