Šonedēļ izlēmām apskatīt informāciju par žurnāla Rolling Stone žurnāla atzītajiem pasaulē labākajiem ģitāristiem. Kas ir Jūsu iedvesmas avots un elks, kam būtu vēlme līdzināties, vai ir kāds ģitārists, kura muzikālo prasmju pēc, Jūs izvēlējāties apgūt šo mūzikas instrumentu? Mums interesē Jūsu viedoklis, tāpēc atstājiet savas atbildes komentāros. 🙂

10. Pīts Tovnshends (Pete Townshend)

Pīts Tovnshends mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un izcils ģitārists. Lielāko mūža daļu veltījis grupai “The Who”, kura atzīta par vienu no 20. gadsimta ietekmējošākajām grupām. Viņš nekad nav spēlējis pārāk daudz solo gabalus, tieši tādēļ cilvēki neapzinās tieši cik ļoti labs ģitārists viņš patiešām ir. Viņa ģitāras spēlēšanas ritms ir ārkārtīgi aizraujošs un daudzi pat apgalvo – mežonīgs. Tas kā viņš izturējās un uzvedās uz skatuves, ļoti precīzi apraksta to, kāds viņš bija kā cilvēks – spraigs, mežonīgs un tomēr izcils tajā, ko dara. Plaši atpazīstams pēc sava īpašā skatuves izgājiena iznīcinot ģitāru skatītāju priekšā.

Taunsendam šobrīd ir nopietnas dzirdes problēmas, jo karjeras laikā viņš ļoti daudz laika ir pavadījis skaļas mūzikas pavadībā. Pie vainas varētu būt arī The Who 1976. gada koncerts Čārltonas futbola klubā, jo Ginesa rekordu grāmata to ir reģistrējusi kā skaļāko koncertu pasaulē. 32 metrus nost no skatuves, skaļums esot bijis 126 decibeli. Kā arī 1967. gada komēdijraidījums “The Smother Brothers Comedy Hour”, kad grupa “The Who” uzstājās raidījumā un vēlējās priekšnesumu beigt iespaidīgi, kā jau vienmēr, ar dūmiem un instrumentu iznīcināšanu, bet šajā reizē grupas bungu komplektā bija 10 reizes vairāk šaujampulvera nekā parasti, līdz ar to sprādziens bija 10 reizes lielāks.

Grupa “The Who” arī ir izmeklēšanas seriāla CSI motīva, jeb sākuma dziesmas autore.

Pie labākajiem no Pīta Taunsenda darbiem tiek uzskaitītas dziesmas “My Generation”, “I can see for miles” un “Summertime Blues”

9. Dveins Allmans (Duane Allman)

Viņš bija amerikāņu ģitārists, grupas “Allman Brothers” līdzdibinātājs un līderis. Viņš bijis tik izcils un precīzs slaidģitāras spēlētājs kā neviens.

Diemžēl Dveins Allmans cieta motocikla avārijā un nomira jau 24 gadu vecumā, bet viņš līdz tam bija paspējis radīt daudz mūzikas un sadarbojies ar vairākiem lieliem mūziķiem.

Kā labākās no viņa kompozīcijām atzītas: “Statesboro Blues”, “Whipping Post” un “Blue Sky”

Ēriks Kleptons un Duans Allmans izpildot dziesmu “Layla”

8. Edijs van Halens (Eddie Van Halen)

Nīderlandiešu izcelsmes amerikāņu ģitārists, komponists un producents. Vislabāk pazīstams kā līdzdibinātājs, galvenais ģitārists un dažreiz taustiņinstrumentu spēlētājs grupai “Van Halen”.

Viņš ir nodēvēts par “rifu meistaru”, jo viņš spēj ar ģitāru radīt tādas skaņas, kas pat neraksturo ģitāru. Dziesmā “Unchained” ģitāras rifs izklausās kā pilnīgi cits instruments.

Van Halenam bija lielas bailes no skatuves, lai atslābinātos un varētu mierīgi uzstāties, tēvs viņam ieteica izdzert pāris dzērienus, kas ļoti ātri viņu padarīja par funkcionējošu alkoholiķi, alkohola lietošanu viņš pilnībā atmeta tikai 2009. gadā, ko sanāca izdarīt, pateicoties viņa sievai. Bieži vien Edijs savus ģitāras solo koncertos spēlēja ar muguru pret publiku, lai citi ģitāristi nenozagtu viņa tehnikas un arī baiļu no skatuves dēļ.

Labākās no viņa kompozīcijām: “Eruption”, “Ain’t Talking ‘Bout Love” un “Hot For Teacher”

7. Čaks Berijs (Chuck Berry)

Amerikāņu izcelsmes ģitārists, dziedātājs un dziesmu autors. Čaks Berijs attīrīja un attīstīja R&B galvenos elementus, kas padarīja rokenrolu atšķirīgu un īpašu. Kīts Ričardss teicis, ka Čaks spēlēja Čikāgas blūzu, tikai nedaudz “karstāku” un labāku versiju nekā pārējie izpildītāji, viņš bija jaunāks nekā citi un viņš spēlēja komerciālāku mūzikas versiju, ko izdarīt neesot viegli. Berijs prata mērķēt dziesmu tekstus precīzi auditorijai, kas patērēja šo mūziku, iekļaujot tēmas par ātrām mašīnām, vidusskolnieku dzīvi un dejām.

Dziesma “Maybellene” ir Berija pielāgojums Boba Vilisa dziesmai “Ida Red”.

Viņš ir atpazīstams pēc tā saucamā “pīļu gājiena”, ko viņš vienmēr izpildījis uz skatuves, un kā izrādās, šīs ikoniskās, viņu raksturojošās kustības radušās pavisam nejauši, bērnībā viņš to bieži darījis mājās, tādējādi izklaidējot ciemiņus, vienu reizi viņš to izdarījis skolas priekšnesumā, par to saņemot lielas ovācijas un tā tas aizgājis arī viņa karjerā.

Labākās no viņa dziesmām: “Johny B. Goode”, “Maybellene”, “Roll Over Beethoven”

6. B.B. Kings

Pilnajā vārdā Railijs B. Kings bija viens no pazīstamākajiem amerikāņu blūzmeniem. Savu karjeru sācis kā fermeris, ģitāru spēlējot vien brīvajā laikā, vēlāk pārcēlies uz Memfisas piepilsētu, kur strādājis radio un vadījis raidījumu “Blues Boy”, savas pirmās dziesmas viņš sāka rakstīt piecdesmito gadu sākumā

B.B. Kings ļoti augstu vērtēja savu ģitāru, vienreiz viņš pat ieskrējis degošā bārā, lai izglābtu savu mīļoto mūzikas instrumentu, vēlāk viņš to nosauci par “Lusillu”, jo tā sauca sievieti kuras dēļ, sākās kautiņš šajā bārā, kas vēlāk evolucionēja par ugunsgrēku, viņš tai veltīja dziesmu, kurā dzied par savām jūtām pret to. Lusilla bija Gibson ES-355 modeļa ģitāra.

Interesanti, ka bērnībā Kingam māte aizliedza dziedāt un spēlēt blūzu, jo uzskatīja, ka tā ir sātana mūzika, lai gan viņas brālēns bija atpazīstamais blūzmens Bukka White, vēlāk gan Kings tik un tā pievērsās blūzam un tieši Bukka White bija tas, no kura viņš pārņēma dažas spēlēšanas tehnikas un ģērbšanās manieri.

Viņa labākās dziesmas : “3 O’Clock Blues”, “The Thrill Is Gone” un “Sweet Little Angel”.

5. Džeffs Beks (Jeff Beck)

Angļu roka ģitārists un vairāku sava laika žanru aizsācējs. Džeffs Beks ar saviem instrumentālajiem gabaliem ir iedvesmojis cilvēkus aizsākt, tajā laikā jaunus mūzikas žanrus, kā smago roku, blūza roku, džeza un roka apvienojumu un citus. Viņa repertuārā ir izcilas tehnikas un savas nopietnās personalitātes apvienojums.

Džeffa Beka stils bija ļoti spilgts un viegli atpazīstams uz pārējās kompozīcijas fona – melodisks, bet tajā pašā laikā steidzīgs, nemierīgs un spožs tonis.

Tā ir iespaidīga prasme spēlēt ģitāru komplimentējot vokālistu, atbildot viņam un vēl mazliet viņu izaicināt. Šo ģitārista un vokālista spēli visizteiktāk var novērot Viņa un Roda Stjūarta (Rod Stweart) 1968. gada singlā „Truth”

Maiks Kempbels teicis, ka Džeffs spēlējot ģitāru savā izteiktajā manierē, nejauca vokālistam galvu, bet ļāva klausītājam sekot diviem dažādiem, bet sinerģiskiem mākslas darbiem.

Trīs no Džeffa Beka populārākajām dziesmām : „Becks Bolero”, „Women of Ireland”, „Cause we’ve ended as lovers”

4. Kīts Ričardss (Keith Richards)

Angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors, aktieris un ģitārists, kā arī viens no grupas “The Rolling Stones” dibinātājiem. 14 no Rolling Stones dziesmām, ko Ričardss uzrakstīja kopā ar grupas solistu Miku Džegeru, ir topā “500 Pasaulē labākās dziesmas”.

Pašos karjeras sākumos Ričardss īrējā dzīvokli kopā ar Džegeru un Braienu Džonsu, dzīvokļa tualetē viņi ierīkoja improvizētu mēģinājumu telpu un ierakstu studiju. Kāpēc tieši tur? Jo ūdens noskalošanas skaņa tualetes podā viņiem atgādināja applausu skaņu.

Pirms koncertiem iesildoties spēlējot Čaka Berija ģitāras rifus, Kīts Ričardss spēja tos atdzīvināt, nevis spēlējot tos tehniski labāk, bet pielikot tiem klāt emocionālu saturu, kas spēja uzrunāt, tā par viņu izteicies Nils Lofgrens.

“The Rolling Stones” slavas laikos, kā Ričardss apgalvo savā autobiogrāfijā “Life”, viņš vairākas nedēļas pavadīja guļot tikai divas naktis, tātad viņš esot bijis nomodā 3 dzīves

Labākās dziesmas : “(I Can’t Get No) Satisfaction”, “Gimme Shelter”

3. Džimijs Peidžs (Jimmy Page)

Peidžs , viens no pasaulē visatzītākajiem ģitāristiem, dzimis Anglijā, 1944. gadā. Peidžs ģitārspēli uzsāka 12 gadu vecumā, kad viņa ģimenē pārvācās uz jaunu dzīves vietu, kurā mistiski atradās ģitāra, ”Es nezinu, vai iepriekšējie mājas iemītnieki aizmirsa ģitāru paņemt līdzi, vai arī ģitāra piederēja kādam ģimenes draugam, neviens nezināja, no kurienes ģitāra bija uzradusies.” Tā intervijā ar Čarlzu Šāru Meriju teica pats Peidžs.

Māksliniekam uzaugot, apkārt nebija pārāk daudz ģitāristu. Bija tikai viens ģitārists viņa skolā, kurš viņam iemācīja pirmos akordus, pēc tā pārējo viņš apguva pats. Garlaicības nomākts Peidžs trenējās spēlēt klausoties mūziķu ierakstus.

Spēlējis leģendārajā rokgrupā „The Yardbirds”, aizsācis leģendāro roka grupu „Led Zeppelin” un atzīts par labāko sesijas ģitāras spēlētāju Anglijā, Peidžam ir vēl lērums ar iespaidīgiem panākumiem, ko viņš ir atstājis aiz sevis.

Klausoties, ko viņš dara ar ģitāru vair aizvest klausītāju muzikālā piedzīvojumā. Kā vadošais ģitārists Peidžs ir bijis nevainojams, „viņš vienmēr spēlē pareizās notis un meldojias pareizajās vietās – viņam ir nevainojama gaume” tā par viņa ģitārspēli ir izteicies mūziķis Džo Perijs no Aerosmith.

Ne tikai kā izcils ģitāras spēlētājs, spēlējot ģitāru sesijas un grupā „The Yardbirds” ar savu iegūto pieredzi, Peidžs zināja, ko viņš vēlas dzirdēt, savos pirmajos ierakstos paša izveidotajā grupā Led Zeppelin. Viņš zināja, kā rakstīt mūziku, kas skanēja viņa galvā, un mācēja arī saviem kolēģiem studijā pateikt, kā nonākt pie viņā iecerētā rezultāta.

Dziesmā „The song remains the same”, jeb latviski – dziesma paliek nemainīga, Peidžs veic tik daudz izmaiņas dziesmā spēlējot, skaļi, tad klusi un maigi, tad atkal skaļāk. „Viņš pats rakstīja dziesmas, spēlēja tās, izstrādāja tās – Es nevaru iedomāties nevienu citu ģitāristu, kas to varētu teikt par sevi kopš Les Paula” atzīst mūziķis Džo Perijs.

Viņa labākās dziesmas : “Dazed and Confused”, “Heartbreaker” un “Kashmir”

2. Ēriks Kleptons (Eric Clapton)

Angļu ģitārists, dziedātājs, dziesmu autors un ģitāristu festivāla “Crossroads” dibinātājs. Viņš ir vienīgais mūziķis pasaulē, kas Rokenrola slavas zālē iekļuvis trīs reizes – vienu kā solists un divas pārējās ar grupā “The Yardbirds” un “Cream”.

Savā 13 dzimšanas dienā Kleptons dāvanā saņēma savu pirmo Hoyer akustisko ģitāru, bet šo instrumentu bija grūti spēlēt, tādēļ neilgi pēc tam, viņš zaudēja interesi. Pēc diviem gadiem viņš to atsāka un turpināja spēlēt nepārtraukti. 17 gadu vecumā viņš pievienojās savai pirmajai grupai “The Roosters”.

Gadu vēlāk viņš pievienojās grupai “The Yardbirds” blūza ietekmētai rokenrola grupai. Kleptons izstrādāja savu īpašo stilu un drīz vien kļuva par visvairāk “aprunāto” britu ģitāristu. 1965. gadā Ēriks Kleptons pameta grupu “Yardbirds”. Vienu gadu spēlēja grupā “Bluesmakers”, bet pēc tam pievienojās grupai “Cream”. Šajā laikā viņš sāka attīstīt savas dziedātāja un dziesmu autora prasmes. 1968. gadā grupa izjuka, un nedaudz vēlāk tika apsvērta doma Kleptonu pievienot Bītliem, bet tas neīstenojās un viņš 1969. gadā pievienojās grupai “Blind Faith”. Vēlāk “Derek And The Dominos” un tad solo karjera.

“Viņa spēlēšanas vienkāršā sarežģītība, stils un aura ir kaut kas neatkārtojams, viņa solo – melodiski un neaizmirstami, tieši tādi, kādiem tiem vajadzētu būt!” par Kleptonu izteicies Edijs Van Halens.

Viņa pazīstamākās dziesmas: “Bell Bottom Blues”, “Crossroads” un “White Room”

1. Džimijs Hendrikss

Džonijs Alens “Džimijs” Hendrikss, 1942. gadā dzimusī Amerikāņu leģenda bija ģitārists un dziesmu autors, kas bieži vien ir nosaukts par visu laiku labāko un vienu no ietekmīgākajiem mūziķiem savā laikā daudzos mūzikas žanros. Hendrikss, kurš bija kreilis un savu instrumentu reizēm spēlēja ar zobiem un aiz galvas, savu spēlēšanas manieri pilnīgoja, uzstājoties Ņujorkas Grīnvičas ciemata klubos.

Hendrikss uzsāka savu ģitārspēli 15 gadu vecumā un ietekmējās no tādiem blūza māksliniekiem kā B. B. Kings, Mudijs Vaters, Hovlins Volfs, Alberts Kings un Elmors Džeimss, ritma un blūza ģitāristiem Kurtisa Meifīlda un Stīva Kropera, un džeza ģitārista Vesa Montgomerija.

1962. gadā, 22 gadu vecumā pēc atbrīvošanas no armijas Džimijs sāka uzstāties „Chitlin Circuit” satikšanās vietā. Tur par viņa spējām uzzināja „The Isley Brothers” un viņš atbalstīja grupu, kā fona spēlētājs. Kādu laiciņu paspēlēja vēl ar pāris mūziķiem, līdz 1966 gadā viņš pārcēlās uz Angliju, jo viņu tik ļoti fascinēja tālā zeme aiz okeāna. Esot Anglijā, viņa darbu pamanīja Linda Keita, kas bija Alana Keita (Ilgāk kalpojošā Britu radio balss) meita. Linda Hendriksam piesaistīja „The Animals” basista Čaza Čandlera uzmanību, kurš arī kļuva par viņa pirmo menedžeri.

Pāris mēnešu laikā viņu sadarbība pārvērtās par leģendu un 3 Hendriksa dziesmas, “Hey Joe”, “Purple Haze”, un “The Wind Cries Mary” atradās top 10 dziesmu sarakstā ar jaunizveidoto grupu „The Jimi Hendrix Experience ”. Amerikā viņš kļuva slavens pēc savas uztāsānās „Monterey pop festivālā” 1967. gadā. 1968. gadā viņa trešais un pēdējais studijas albums „Electric ladyland” kļuva par numur 1 albumu Amerikā.

Tieši viņš bija galvenais akts Vudstokas 1969. gadā ferstivālā „Isle of Wight Festival”

Viņš nomira 1970. gadā, 27 gadu vecumā, nosmokot pats savos vēmekļos pēc piedzeršanās.

Džimijs Hendrikss pārvērta cilvēku ideju par to, kas rokmūzika vispār var būt. Viņš ģitāru spēlēja bez piepūles.” Pat ne minūti nevienā viņā ierakstā neizklausās, ka viņš iespringtu spēlējot savu ģitāru, izklausās, ka mūzika pati plūst caur viņu” tā par Hendriksa mūziku ir izteicies mūziķis Toms Morello.

Klausoties viņa skaņdarbus viņus var analizēt visu dzīvi un tā pat neizprast kā tās ir veidotas, kas tajās īsti notiek. Daudz cilvēki strīdas par to, kurš ir bijis pirmais mūziķis, kurš ir izmantojis atgriezenisko saiti ar mikrofonu, bet visi kopīgi piekrīt tam, ka Hendrikss to ir pratis vislabāk.