Taustiņu instrumentu fabrika Sverdlovskā (agrākā Jekaterinburga) bija pazīstama er dažāda veida ērģeļu un sintezatoru ražošanu, bet tomēr galvenais un atpazīstamākais tā veikums bija šī raksta galvenās varones – URAL 650 elektriskās ģitāras – ražošana, kas sākās 1975. gadā!

Rakstiņa video un bildēs redzamā ģitāra ir Ģitārspēles Servisā restaurēta: nomainīta grifa virsma, ladas, kolkas, efektivizēta un atjaunota elektronika. Sākotnējais stāvoklis bija diezgan briesmīgs, bet, kā ierasts, tas sagādā mums prieku savest vēsturiskus instrumentus pilnīgā kārtībā!

Vārds URAL nav ģitāras nosaukums, bet tā laika apgabala “brends”. Uz grifa aizmugurējās stiprinājuma plāksnītes bija rakstīts “elektriskā ģitāra Ural” (skatīt bildē). Tika ražotas arī basa ģitāras. Īstais vārds bija vienkāršs – Modelis 650 vai Modelis 650A. Vienīgā atšķirība bija kosmētiskās atšķirības un kolku novietojums.

Šī ģitāra bija vispopulārākā Padomju Savienībā. Analizējot sērijas numurus, pētījumi rāda, ka tās tika ražotas ap 10’000+ vienību gadā. 80-to gadu vidū tās tika ražotas jau 150’000+ vienībās. Tos iepirka tirdzniecības savienības, skolas un tā laika mūziķi, kas regulāri koncertēju un uzstājās uz skatuves (vecajās filmās var redzēt!). Daudzi eksemplāri ir pieejami un pat spēlējami arī mūsdienās. Vidējās cenas varētu būt 100-300 EUR, atkarībā no ģitāras stāvokļa. lai arī Krievijā šo ģitāru izmanto iesācēji, šo interesanto instrumentu drīzāk piedēvētu “gardēžiem”, kam patīk atšķirties un eksperimentēt ar skaņu (kā var redzēt video, ģitārai ir ļoti daudz toņu regulēšanas un skaņas noņēmēju saslēgšanas iespējas!).

Tātad šis modelis bija “masu produkcija”, kas iekļāva standarta detaļas un konstrukciju. Galvenais kritērijs, lai viss savā vietā un strādā. Tas liek domāt, ka skaņa kā tāda (tembrs, piemeklēta koksne, izsmalcināti skaņas noņēmēji) nebija pirmajā vietā. Lai arī meistari nodrošināja labu konstrukcijas kvalitāti, tām tomēr pietrūka “dvēseles pieskāriena”, kas piešķir īpašu sajūtu, spēlējot šo ģitāru. Arī materiāli bija vienkārši, jo tā laika kopējā ideoloģija bija par vienkāršu produktu pieejamību, nevis to izsmalcinātību un ekskluzivitāti, kas varētu radīt nevienlīdzīgu sabiedrības nošķelšanos (iedomājaties kā visi apskauda to, kas kaut kādā veidā varēja tikt pie īstā Fender!). Taču mēs ticam, ka šādu pieskārienu deva cilvēki, kas šos instrumentus iespēlēja un paspēja tiem pieķerties. Ļoti bieži šāda tipa ģitāras mums nes ar stāstiem kā “mana vectēva ģitāra – vēlos, lai stāv goda vietā vai arī lai ir manā kolekcijā, ar iespēju noraut skaidu!”. 

Padomju laikā bija pieejamas arī daudzas citas visa veida un formu ģitāras. Taču URAL, iespējams, bija viskvalitatīvākā un labākā no visām! Ja Jums ir interese, par tām varam rakstīt vēl.

Pats instruments ir ļoti smags (būs grūti to salauzt!). Tā forma atgādina moderno Yamaha SGV800 un varbūt pat Pola Gilberta reversed Iceman! (skatīt bildē!).

Gala secinājums – interesants mūzikas instruments, kurš ar katru gadu varētu kļūt arvien iecienītāks kolekcionāru aprindās, jo tam piemīt vēsturiska vērtība un spēja skanēt (ja saved kārtībā un uzlabo!) arī mūsdienās.

Lasi vēl: Musima ģitāras restaurācija