Pirms sāku savu stāstāmo par metālisko roku, brīdinu, ka daiļvārdu cienītājiem šis materiāls šķitīs pasauss. Visi personvārdi būs oriģinālrakstībā.

Ar Rokmūziku, saīsināti – roku, 1964. gadā sāka apzīmēt angļu izcelsmes grupu izpildīto mūziku Amerikas koncertturnejās, bet kopš 70. Gadu vidus ar roku sāka saprast visu moderno, populāro mūziku. Rokam attīstoties, veidojās tā atzari: hard rock, soft rock, folk rock, progressive rock, psychodelic rock, pub rock, acid rock, funk rock, electric rock, country rock, jazz rock punk rock u.c.

Vispirms par plašāko novirzienu – hard rock, latviski – smago roku, kura modes sinonīms ir heavy metalsmagais metāls jeb heavy rock smagais roks.

Terminu heavy metal pirmo reizi lietoja rakstnieks William Burroughs romānā „Naked Lunch”, bet grupa „Steppenwolf” to iekļāva mūzikas leksikā (dziesmā „Born To Be Wild”). Savukārt smagā roka žurnāla „Creem” mūzikas kritiķis Lester Bangs šo terminu sāka izmantot rakstot par populāro mūziku.

Metāliskā roka skaņdarbi parasti ir melodiski nabadzīgi, priekšplānā – ritmiskais elements. Primārais ir pārspīlētā patosā skanošas ģitāras, solistu balsis ir spēcīgas, agresīvas, dažkārt piesmakušas.

The Who

Par metāliskā roka aizsācējiem uzskatāmas grupas „Kinks” un „The Who”. 60. gadu vidū viņu tradīcijas turpināja Jimi Hendrix, Jack Bruce, Eric Clapton. Viņus uzskatām par metāliskā roka pirmo paaudzi.

1968. gadā Jimmy Page no „Led Zeppelin” radīja metāliskā roka klasikā iegājušo dziesmu „Whole Lotta Love”. Vēl pēc gada pie popularitātes zvaigznāja iedegās „Black Sabbath” vārds.

70. gadu vidū metāliskā roka dziesmas kļuva melodiskākas. Daudzas sākotnēji metālisko roku skandējušās grupas ap 1977. gadu, sākoties pank-roka kustībai, pievēršas šim virzienam. Ar 1978./79. gadu sevi pieteica metāliskā roka trešā mūziķu paaudze: „AC/DC”, „Motorhead”, „Iron Maiden”, „Saxon” u.c. Metāliskā roka dziesmu tēmu loks ir ļoti plašs – no mīlestības un ikdienas problēmu apdziedāšanas līdz pat pretkara dziesmām, taču dažkārt šo grupu daiļradē vērojama arī anti-humānu ideju slavināšana.

Soft rock – ir melodiskais roks, pretpols metāliskajam. Dziesmas vienkāršas, melodiju caurstrāvotas.

Folk rock – folkroks jeb tautiskais roks. Tajā izmantoti tautas mūzikas instrumenti un tautasdziesmu vārdi, ievīti folkloras mūzikas elementi. Spilgtākais folkroka pārstāvis Bob Dylan.

Bob Dylan

Progressive rock – progresīvais rokas, dzima Anglijā kā psychedelic rock atzars 60. gadu nogalē. Skaņdarbi sastāv no daudzām daļām, augsta sarežģītības pakāpe, mūziķiem raksturīga apbrīnojama instrumentālā virtuozitāte, augsts profesionālais sniegums. Pie progresīvā roka izpildītājiem pieder „Yes”, „King Crimson”, „Emerson, Lake and Palmer”, „Genesis”, „Kansas” u.c.

Funk rock – fankrokam jeb fanki ­raksturīgi blīza un Ziemeļamerikas nēģeru reliģisko dziesmu (gospela – evaņģēlija) elementi, analogs nosaukums – soul džezs.

Glitter rock – gliterroks, nosaukts angļu dziedātāja Gary Glitter vārdā. 138 nedēļas Anglijas hitparāžu augšgalā aizņēma vecu dziesmu pārstrādāti varianti šī dziedoņa interpretācijā. Gliterroks tapa 1972. – 1976. gados. Tas apvienoja seklas, primitīvas, vāji aranžētas un neprofesionāli izpildītas dziesmas. Šos trūkumus koncerta laikā līdzsvaroja šokējoši vizuālie efekti, ekstravaganti, grezni, ar zeltu un sudrabu izšūti apģērbi, krāsains, spilgts skatuves noformējums. Analogs gliterrokam – glamour rock. Viens no gliterroka atzītākajiem pārstāvjiem bija grupa „Sweet”.

Pub rock – pabroks (pub – krogs). Attīstījās 1972. – 1975. gados. Tā ir vienkārša, neuzbāzīga fona mūzika, kura radās Anglijas alus bāros un klubos kā protests pret samāksloto gliterroku.

Acid rock (acid- žargonā – narkotika). Pirmsākumi meklējami 1966./67. gadā ASV, šī mūzika tapusi alkohola un narkotiku uzbudinājuma stāvoklī. Mūziķu mērķis – radīt klausītājā tādas emocijas, kādas izjūt viņš pats. Pie šī rokmūzikas virziena piederēja „The Byrd”, „Iron Butterfly”, „Grateful Dead” u. c. Acid rock sasaucās ar 1966./67. Gadā aizsākto psychedelic rock kustību ASV. Psihopātiskā roka mūziķi aicināja glābties no sabiedrības sūrās ikdienas mistiskā sapņu pasaulē, kas pilna sirreālistiskiem brīnumiem.

Sākam iepazīšanos ar atzītākajām metāliskā roka pārstāvjiem.

AC/DC – Angus Young (dz. 1959. g.), ģitārists, Malcolm Young (dz. 1953. g.), ritma ģitāra, Bon Scott (dz. 1946. g., miris 1980. g.), kādreizējais vokālists, Phillip Rudd (dz. 1946. g.), bundzinieks, Mark Evans, basģitārists.

Kad Angus bija piecus, bet Malcolm desmit gadus veci ģimene pārceļoja no Anglijas uz Austrāliju. Viņu vecākais brālis George jau spēlēja rokgrupā, viņš atceras: „Angus ļoti bieži nāca uz mēģinājumiem un neklausīja maniem aizrādījumiem, ka labāk jāmācās un jāvairās no zilumiem un retāk jāplēš skolas forma. Vecāku vietā man bija jāparaksta piezīmes dienasgrāmatā. 12 gadu vecumā Angus aizrāvās ar ģitāras spēli, nešķīrās no tās pat ogojot un dejojot.”

1972. gadā Angus un Malcolm izveidoja grupu „AC/DC”. Viņu vecākais brālis kļuva par pirmo četru disku producentu. „AC/DC” bija guvusi atzīstamu reputāciju pašu mājās, bet ar piekto plati „Highway to Hell” (1979. g.) viņus iepazina Amerikā. Šajā laikā grupas vokālists Bon Scott pārmērīgi lietoja alkoholu. 1980. gada februārī viņu atrada mirušu.

Grupā ieplūda jaunas strāvas – „Georgio” vokālists Brian Johnson. Sestais grupas disks „Back in Black” (1980.) iekļuva Amerikas plašu saraksta ceturtajā vietā, bet īsts triumfs nāca pēc gada, kad plate „For Those About to Rock, We Salute You” nostājas saraksta priekšgalā.

Savdabīgi, ka koncertos centrālā persona ir nevis grupas solists, bet Angus, tērpies skolas formā, kura it kā kļuvusi par mazu. Viņš atgādina „slikto puiku no pēdējā sola”.

1986. gadā AC/DC saņēma pasūtījumu – ieskaņot dziesmu filmai „Maximum Overdrive”. Rezultātā šī filma pārtapa muzikālā lentē, kurā skan sešas iepriekšējo gadu kompozīcijas un jaunais grāvējs „Who Made Who”. Iznācis arī disks ar šādu nosaukumu.

Viena no Eiropas valstīm, kurā liela vērība veltīta metāliskā roka attīstībai, ir (bija) Vācu Federatīvā Republika. Triju atzītāko metāliskā roka grupu vidū ir „Accept”, „Scorpions” un „Münchener Freiheit”.

„Accept” šogad (1986. g.) atskaitījās par darbības astoņiem gadiem. Grupu izveidoja dziedāt protošs atslēdznieks Udo Dirkschneider. Pirmie mēģinājumi notika viņa darbnīcā. Pēc pāris mēnešiem sastāvs pilnībā nomainījās, jo Udo vēlējās sadarboties ar mūziķiem – draugiem, bet ne otrādi. Par „Accept” ģitāristiem kļuva Wolf Hoffmann, Jorg Fischer, Peter Baltes, bet par bundzinieku – ­Stefan Kauffma. 1979. gadā grupa guva pirmos panākumus piedaloties festivālā „Roks pie Reinas”. Pēc diviem gadiem Jorg uzsāka arhitektūras studijas, tālab uz laiku viņu nomaina profesionāli vājāks mūziķis. 1980. gadā iznāca pirmais disks „Accept”, ik pa gadam sekoja citi – „I’m rebel”, „Breaker”, „Restless and Wild”. Grupu savā aizgādībā ņēma Gabia Hauke noorganizējot arī Jorg atgriešanos.

Metāliskā roka disku 1984. gada saraksta pirmajā vietā ierindojas „Accept” plate „Balls to the wall”, bet 1985. gadā – „Metal Heart”, no kuras par it veiksmīgu uzskatāma tituldziesma. Tajā izmantoti populāri Čaikovska un Bēthovena skaņdarbu motīvi. Pēc koncertceļojuma pa Japānu 1985. gadā iznāca arī koncertierakstu plate ”Live in Japan”.

„Aerosmith”

70. gadu vidū viena no dinamiskākajām un agresīvākajām bija Steven Tyler 1970. gadā izveidotā grupa „Aerosmith”. Tolaik tās dalībnieku vidū bija tās ģitārists Joe Perry (dz. 1950. g.) un basģitārists Tom Hamilton (dz. 1951. g.). Sākotnēji grupā Steven bija bundzinieks. Ar to viņš nebija mierā: „Es vēlos būt otrs Miks Džegers!” viņš teica, grupu atstājot. Neraugoties uz visziņu prātojumiem, ka neviens mūziķis nav neaizvietojams, pēc laiciņa Steven Tyler atgriežas, lai dziedātu. Viņš sastop jaunpienākušo bundzinieku Joey Kramer un ģitāristu Brad Whitford.

Divus gadus „Aerosmith” to vien darīja, kā cītīgi mēģināja nelielā Bostonas klubā, pa retam piedalījās koncertos. Vienu no tiem dzirdēja producents Clive Davis un uzaicināja kvintetu ieskaņot debijas dziesmu „Dream on”, kura vienā rāvienā aizkļuva līdz ASV dziesmu tabulas 6. vietai. Sekoja pirmā plate, pēc tās – 1974. Gadā otrā „Get Your Wings”, 1975. gadā – „Toysin the Attic”, vēl pēc gada – „Rocks”.

„Aerosmith” panākumi bija fenomenāli, taču īslaicīgi. Iznākot diskama „Draw the Line” (1977.) daudzi saprata, ka tā ir tikai atblāzma. Mūziķi gan vēl ieskaņoja Lenona un Makartnija dziesmu „Come together” muzikālajai filmai „Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band” taču pēc konfliktiem ar Steven Tyler grupu atstāja Joe Perry. Smagā roka cienītāji jau aizrunājās par „Aerosmith” izjukšanu, taču, sastāvam vairakkārt mainoties, pēc trīs gadu pārtraukuma iznāca disks „Rock in a Hard Place”. Prese vēstīja, ka Tyler balss tembrāli esot tik līdzīga Mika Džegera balsij, ka „Aerosmith” esot „The Rolling Stones” dvīņi.

Pa to laiku disku sarakstos parādījās nedzirdēta grupa „The Joe Perry Project” ar debijas plati „Let the Music do the Talking”. 1985. gadā metāliskā roka žurnāls „Crash” vēstīja, ka Joe Perry atgriezies grupā (Aerosmith) un skaņu studijā top jaunais albums „Done with Mirrors”. Šogad (1986.) „Aerosmith” fani saņēma grupas populārāko dziesmu koncertierakstu variantu – „Classics Live”.

„Asia”

Pirmā 80. gadu t.s. supergrupa. Krītoties metāliskā roka popularitātei un pieprasījumam, 1981. gadā Losandželosā nodibinājās šis ansamblis, apzinoties, ka tas sevi komerciāli attaisnos. To nokomplektēja no augsti profesionāliem – 70. gadu „roka dinozauru”  grupu mūziķiem. Carl Palmer (dz. 1951. g.), bijušais „Emerson, Lake and Palmer”

Asia

bundzinieks, kopš 1979. gada bija aizsācis solo karjeru; Steve Howe (dz. 1947. g.), ģitārists; Geoffrey Downes, taustiņinstrumentālists un vokālists, – abi bijušie „Yes” mūziķi, turklāt Geoffrey Downes vārds zināms no grupas „The Buggles”, kuras dziesma „Video Killed the Radio Star” apskanēja pasauli; John Wetton (dz. 1950. g.), grupu „Family”, „King Crimson”, „U.K.”, „Roxy Music” un „Uriah Heep” basģitārists, vokālists. Trīs „Asia” ieskaņotās plates „Asia”, „Alpha”, „Astra”, muzikologi vērtējuši kā mākslinieciski un profesionāli ļoti augstvērtīgas. Starp citu, plašu apvāku māksliniecisko noformējumu veicis savdabīgais gleznotājs Roger Dean.

(Žurnāls “Liesma” Nr. 10 (343) 1986. gada oktobris)

Šis ir tikai pirmais raksts no rakstu sērijas par roka vēsturi, tādēļ drīzumā gaidiet turpinājumu!

Tekstu sagatavoja Ernests Bordāns

Foto no: blogspot.com; last.fm; acdc.com; tartareandesire.com

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Draugiem.lv pase