Čau visiem! Šodienas raksts būs veltīts Ričijam Blekmoram un viņa mūzikālai dzīvei tādos projektos kā Deep Purple un Rainbow. Ričijs Blekmors ieņem ievērojamu vietu britu rokģitāristu panteonā līdz ar tādiem slaveniem ģitāristiem kā Džefs Beks(Jeff Beck), Ēriks Kleptons (Eric Clapton) u.c. Niknie vibrato, saldie un tai pat laikā spēcīgi solo, kā arī blūza un klasiskās ģitarspēles paņēmienu neatkārtojama kombinācija… tās ir tika dažas īpašības no Ričija Blekmora stila.
Ričards Hjū Blekmors (Richard Hugh Blackmore) – angļu ģitārists, kas dzimis 1945. gada 14. aprīlī. Viņš ir bijis Deep Purple un Rainbow grupu dibinātājs un uz doto brīdi viņš spēlē Blackmore’s Night projekta ietvaros.
Blekmors ir dzimis Anglijā, nelielā pilsētiņā, kas saucas Weston-super-Mare. Kad viņam bija divi gadi, viņa ģimene pārcēlās uz Hestonu (Heston). 11 gadu vecumā viņš tika pie savas pirmās ģitāras, ko viņam nopirka tēvs. Ričijs atceras ka tēvs to izdarīja ar vienu nosacījumu:
„Viņš teica ka ja es gribu spēlēt uz šitā verķa, tad man būs jāatrod kādu, kas mani iemācīs normāli spēlēt, vai arī viņš sašķaidīs to pret manu galvu. Tāpēc es arī sāku iet pie klasiskās ģitāras skolotāja, un tas man tiešām ļoti palīdzēja, es iemācījos pareizi turēt instrumentu, pareizi izmantot savus pirkstus un tamlīdzīgas lietas.”
Blekmora kā ģitārista agrīno attīstību iespaidoja tādi rokenrola mūziķi kā Henks Marvins (Hank Marvin) un Klifs Gallaps(Cliff Gallup), kā arī vēlāk Čets Atkinss (Chet Atkins). Viņa spēlētprasme pakāpeniski pilnveidojās un jau 1960. gadu sākumā viņš sāka darboties kā sesiju ģitārists vairākās grupās. Viņš ir bijis arī The Outlaws grupas sastāvā, no kuras aizejot kopā ar savu draugu Jonu Lordu (Jon Lord) viņi arī izdomāja izveidot leģendāro hārdroka grupu Deep Purple.
Tātad 1968. gadā, Blekmors kopā ar vokālistu Rodu Evansu (Rod Evans), basģitāristu Niku Simperu (Nick Simper), taustiņnieku Jonu Lordu (Jon Lord) un bundzinieku Janu Peijsi (Ian Paice) izveidoja grupu Deep Purple. Jaunā grupa ļoti ātri ieguva popularitāti ar Džo Sauta (Joe South) dziesmas kaverversiju, kas saucās „Hush”. Vēlāk Rods Evans un Niks Simpers tika nomainīti pret jaunu vokālistu Janu Gillanu (Ian Gillan) un jaunu basģitāristu Rodžeru Gloveru (Rodger Glover) no bijušās Episode Six komandas. Šādā sastāvā arī tika ierakstīts pirmais studijas albums „In Rock”. Tajā varēja sajust grupas mūzikas stila novirzi uz hārdroka pusi. Šajā albumā bija tādi nemirstoši hīti, kā „Speed King” un “Child In Time”, kas uz visiem laikiem palika grupas dzīvo koncertu programmā. Arī nākamais albums, kas saucās „Fireball” tika ierakstīts līdzīga hārdroka stilā. Kas attiecas uz Deep Purple visslavenāko albumu „Machine Head”, tas tika ierakstīts Rolling Stones grupas mobilajā studijā. Sākumā grupa plānoja ierakstīties vienā no kazino, kas atradās pilsētā, taču naktī pirms ieraksta tur notika Frenka Zappas (Frank Zappa) koncerts, kura laikā viens no faniem izšāva signālraķeti tieši ēkas bambusa griestos. Tam sekoja milzīgs ugunsgrēks un kazino nodega līdz pamatiem. Visa šī traģēdija ir pilnībā „dokumentēta” dziesmas tekstā, kas ir kļuvusi par Deep Purple vēsturisku himnu – „Smoke on the water” („Dūmi virs ūdens”). Dziesma sākas ar vienkāršu Blekmora rifu, ko daudzi uzskata par visatpazīstāmāko hārdroka rifu visā vēsturē.
Deep Purple – Smoke On The Water
1973. gadā no Deep Purple aizgāja Jans Gillans un Rodžers Glovers, kurus aizstāja ar basģitāristu Glenu Hjudžesu(Glenn Hughes) un pavisam nepazīstamu jaunu dziedātāju Deividu Koverdeilu (David Coverdale). Jaunajā sastāva arī tika ierakstīts grupas nākamais albums – „Burn”. Pēc otrā albuma, ko ierakstīja Deep Purple jaunais sastāvs („Stormbringer”) un kas bija ļoti neveiksmīgs, un tika plaši kritizēts no fanu un kritiķu puses, Blekmors izstājās no Deep Purple un uzsāka jaunu projektu, kas saucās Rainbow.
Rainbow sastāvā (neskaitot pašu Blekmoru) bija vokālists Ronnijs Džeimss Dio (Ronnie James Dio), basģitārists Kreigs Grubers (Craig Gruber), bundzinieks Gerijs Driskols (Gery Driscoll) un taustiņnieks Mikijs Lī Soulī (Micky Lee Soule). Jaunās grupas pirmais albums iznāca 1975. gadā un saucas „Man on the Silver Mountain”. Rainbow mūzika atšķīrās no Deep Purple mūzikas. Tajā bija vairāk jūtama ietekme no klasiskās mūzikas un Ronnijs Džeims Dio rakstīja tekstus pārsvarā par viduslaiku tēmām. Pēc neilga laika posma, kad šīs albums nāca pasaulē, Blekmors atlaida visus izņemot Dio un pieņēma jaunu bundzinieku Koziju Povelu (Cozy Powell), kurš pirms tam spēlēja Džeffa Beka (Jeff Beck) grupā, kopā ar basģitāristu Džimmiju Beinu (Jimmy Bain), kā arī taustiņnieku Toniju Keriju (Tony Carey). Šīs sastāvs arī ierakstīja albumu „Rainbow Rising”. Nākamajā albumā, kas saucas „Long Live Rock’n’Roll” Blekmors atstāja Pauelu un Dio un nomainīja pārējus muzikantus. Blekmoram bija grūtības ar basģitārista atrašanu un tāpēc visās dziesmās (izņemot „Gates of Babylon”, “Kill the King”, un “Sensitive To Light”) šajā albumā basa partijas viņš iespēlēja pats. Pēc šī albuma iznākšanas un tam veltītas pasaules koncertturnejas, Dio aiziet no Rainbow kā iemeslu minot „dažādas nesaskaņas mūzikas jautājumos”. Tā, pastāvīgi mainot grupas sastāvu, Rainbow ierakstīja vēl dažus albumus un sniedza koncertus lielākajās pasaules skatuvēs līdz tam laikam, kad 1980. gadu sākumā sāka parādīties baumas par Deep Purple atkalapvienošanos.
Rainbow – Black Masquerade
1984. gada aprīlī BBC radio Friday Rock šovā tiek paziņots par to, ka Deep Purple vecais sastāvs (Blekmors, Gillans, Glovers, Lords un Peisijs) atkal ir kopā un strādā pie jauna materiāla ierakstiem. Atkal apvienotās Deep Purple grupas albums nāca klājā 1984. gadā un saucas „Perfect Strangers”. Tam sekoja arī pasaules tūre, kas kļuva par šīs grupas visienesīgāko tūri tās vēsturē. Taču par spīti visiem panākumiem, 1989. gadā Jans Gillans izstājās no Deep Purple kolektīva, sakarā ar dziļām domstarpībām ar Blekmoru. Viņa vietu ieņēma viens no bijušajiem Rainbow vokālistiem Džo Linns Terners (Joe Lynn Turner). Šāda sastāvā arī tika ierakstīts nākamais grupas albums, kas saucās “Slaves & Masters” (1990. gads). Fanu un mūzikas kritiķu vidū nebija vienprātības kad lieta nonāca par šī albuma apspriešanu. Blekmors un viņa grupas biedri bija vīlušies gan albumā, gan turnejā, kas sekoja šim albumam. Jons Lords un Jans Peisijs bija pārliecināti, ka grupai ir vajadzīgs tieši Jans Gillans jaunā ”frontmena” vietā, tāpēc pēc turnejas beigām Terners tika atlaists un Gillans pieņēma Blekmora piedāvājumu atkal iesaistīties Deep Purple darbībā. 1993. gadā iznāca grupas albums „The Battle Rages”. Albuma atbalsta turnejas laikā Blekmora un Gillana domstarpības sasniedza savu karstāko punktu un Blekmors izstājās no Deep Purple uz visiem laikiem. Viņa pēdējais koncerts grupas sastāvā notika Helsinkos (Somijā) 1993. gada 17. novembrī.
Ričijs Blekmors demonstrē savu ģitārspēles meistarību
1993. gadā Blekmors atkal savāca kopā Rainbow ar vokālistu Dūgiju Vaitu (Doogie White). Grupa izdzīvoja līdz 1997. gadam un izdeva albumu ar nosaukumu „Stranger in US”. 1997. gadā viņš kopā ar savu sievu Kendisu Naitu (Candice Night) izveidoja Renesanses stila muzikālo ansambli.
11 04 2015
Un par Blackmore’s Night? Interesants fakts kaut vai ir par to, kas slēpjas zem nosaukuma, nerunājot par mūziku, ko viņi spēlē…
Bundzinieks ir Ijans Paiss un taustiņnieks bija Džons Lords.
Ja gribās latviskot vārdus un uzvārdus, tad labāk pārliecināties par pareizu izrunu…. 🙂
Inga
14 04 2015
Nevis “gribās”, bet gribas 🙂