Mūziķis, kurš spēlējot nojauc, jau tā drūpošās, robežas starp mūzikas stiliem un redzot jebkuru uzstāšanos ir skaidrs, ka radot mūziku viņš pilnībā dzīvo savā skaņdarbā.
Džons Batlers (John Butler), grupas „John Butler trio” solo ģitārists un seja. Dzimis 1975. Gada 1. aprīlī, Kalifornijā. Savu muzikālo karjeru uzsācis Austrālijā, uz kuru viņš pārvācās kopā ar savu tēvu, pēc vecāku šķiršanās.
Karjeras sākums
Pirmā motivācija apgūt ģitāras spēli Džonam radās draudzīgā sāncensībā ar sviem ģimenes locekļiem. Viņa vectēvs ģimenei mantojumā bija atstājis Dobro ģitāru sakot, ka tā pienāksies pirmajam kurš iemācīsies to spēlēt. Pirmais izrādījās Džons.
21 gada vecumā Džons iestājās Austrālijas Curtin University, mācoties par mākslas skolotāju, bet tā vietā lai rakstītu 10’000 vārdu esejas par to, kādēļ māksla ir laba, viņam labāk patika uz skolu ņemt līdzi ģitāru un pavadīt laiku pie tās. Nākamais solis bija doties ielās, Džons vēlējās pelnīt naudu darot kaut ko, kas viņam pašam patīk, un spēlēšana dažādos pilsētas nostūros viņam šo iespēju nodrošināja. Paļaujoties tikai uz garām ejošo klausītāju dāsnumu Džons pelnīja ap 30 Austrālijas dolāriem stundā. Muzikālās pašdarbības ienestie līdzekļi ļāva viņam 1998. gadā ierakstīt un pārdot 3500 mūzikas kasetes, tādējādi nopelnot Austrālijas veiksmīgākā neatkarīgā mūziķa titulu.
Džonam vienmēr svarīgi bijis, pašam valdīt pār savu muzikālo karjeru, „John Butler trio” vairākas reizes apbraukāja Ameriku piedaloties visdažādākajos koncertos un atteicās no vairākiem ierakstu kompāniju piedāvājumiem, līdz beidzot atrada Lava Records, kuri piekrita mūziķim sniegt māksliniecisko brīvību pie kuras viņš jau bija tik ļoti pieradis.
Muzikālās ietekmes
Pēc tam, kad Džons 1998. gadā iepazina Džefa Langa (Jeff Lang) mūziku, viņš izjuta interesi par blūzu, aptverot, ka blūzs nav tikai ierastā „12 taktu nomāktība”. Vēlāk dzirdot O, Brother, Where Art Thou? Albumu Džons atvērās arī Country mūzikas soul piesitienam. Tad atklājot arī Gillian Welch, Džonam viss sakrita īstajās vietās.
„Vienkārši jūtu, ka šī mūzika kopā ar regeju man ir īstā. Bet līdzi nāk arī hip-hop. Man patīk jaukt tos visus kopā, jo tie visi ir saistīti. Hip-hops nāk no funk un funk nāk no blues un blues rodas saliekot angļu folk un dziesmas no Āfrikas” Saka Džons.
Mūzikas filozofija
Džonam tiek pārmests, ka viņš savās lirikās esot pārlieku politisks. Piemēram, rindās no Don’t understand ir dzirdams:
Do you realize what you’re doing to this good country?
Cause you’re selling it all away for your economic stability
And you, justify everything you do
With the people that you say you’re gonna employ.
Džons dāļēji atzīst šos pārmetumus sakot: „Kad apskatu pasauli sev apkārt, redzu kā neviens nevēlās doties karā, bet daži politiskie līderi mūs tajā noved tik un tā, kā es varu nerakstīt par to un visu pārējo ap sevi? Priekš manis, māksla ir par saprašanu, reaģēšanu un apkārt notiekosā interpretēšanu – vienalga vai tā ir bērna dzimšana, vai tas kā man liek justies paša sieva vai par to, kā Dienvidrietumaustrālija izskatās pēc sasodītas izgāztuves, jo kaut kādam meža darbu uzņēmumam tur viss bija jāsamaitā. Es rakstu par pasauli kurā dzīvoju – un, manprāt, tas ir tas, ko laba māksla dara.”
Ekipējums
Džons izmanto Dobro klēpja ģitāru, bandžo un „Maton” divpadsmit stīgu ģitāru, kā arī pūšamos – mutes harmonikas un didgeridoo. Neskatoties uz šo raibo klāstu, reizēm pat liekas, ka viņš īsti nenošķir terminus „akustiskā ģitāra” un „bungas”.
Nobeigumā dažas akustiskās idejas no paša Džona Batlera:
Par Batleru vēl lasi pie “Tapping un Drifting stiliem“
Avoti:
http://en.wikipedia.org/wiki/John_Butler_(musician)
http://www.vh1.com/artists/az/butler_john_rock_/bio.jhtml
Robchiks
05 12 2010
Viens no maniem tā teikt iedvesmas avotiem!
neko sliktu negribu teikt, taču šis raksts gan manuprāt bija visskopākais kas līdz šim rakstīts šeit par ģitāristiem.
kur paliek viņa savdabīgais spēlēšanas stils, ģitāras skaņojums, kādus efektus, noņēmējus izmanto… 😉
Un tikpat virtuozs ir arī Newton Faulkner (arī cienīgs lai par viņu uzrakstītu takstu)
Un vēl arī nu jau nelaiķis Michael Hedges (manuprā apbrīnojams talants bijis)
Tas tā…lai būtu arī par akustiskajiem virtuoziem un speciem, kas manuprāt arī izklausās labāk par tiem šredotājiem…
PEACE
Juris
06 12 2010
Prieks, ka neļaujiet mums atslābt! To, ka uzskatat sevi par izlepušiem uztversim kā komplimentu. Komentārus ņemsim vērā un drīzumā gaidiet 2nd edition 🙂
hipijs
06 12 2010
Rkasts labs. Jāpiekrīt Robchikam – mazliet “skopāks” raksts nekā iepriekšējie – bet nevar taču vislaik vēlēties un baudīt garos žurnālrakstus, kurus Ģitārspēle publicē iepriekš 😀
Mēs esam palikuši uzlutināti – he he
Iommijs
06 12 2010
vārds atgādina Jack Butler-sātana ģitārists no Crossroads , vai tas ir apzināti veidots pseidonīms vai sakritība…?