Arvīds Berķis (2)Arvīds Berķis ir mūziķis, grupas Blitze solists, komponists un dziesmu tekstu autors. Ar mūziku saista sevi jau kopš bērnības. Arvīds piedalījies arī šovā O!Kartes Skatuve un sadarbojies ar Sandru Delperi, ierakstot kopīgu dziesmu Lai neviens mūs neaptur.

Grupā Blitze Arvīds darbojas kopš tās pirmsākumiem 2000. gadā. Grupas sastāvā bez Arvīda darbojas Arnis Grīnbergs, Kārlis Paukšte un Midis (Aldis Zaļūksnis), kurš ir grupas mūzikas producents. Starp citu, grupā sākotnēji kā ģitārists darbojās arī mūsu pašu Ģitārspēle.lv dibinātājs Eduards! Grupa izdevusi piecus radio singlus kā pirmais ir singls Bibliotekārs, sadarbojoties ar Mārtiņu Freimani. Nākamie radītie singli ir  Segā ietinies, Stāsts savādāks, No Griestiem atspēries un Hop. Ar dziesmu Hop, kuru sarakstīja Mārtiņš Freimanis, grupa piedalījās 2011. gada Eirodziesmā, Latvijas atlasē.

Intervijā Arvīds stāsta par grupas dibināšanu, kā pievērsies ģitārspēlei, par mūziķa ikdienas plusiem un mīnusiem, kā arī sniedz vairākus padomus topošajiem mūziķiem. Interviju un sīkāku tās aprakstu lasi turpinājumā!

BlitzeArvīds kā jau minēts iepriekš ir grupas Blitze solists, līderis, komponists un dziesmu tekstu autors. Mūzikā ir jau kopš bērnības, kad sāka klausīties The Beatles plates. Plates arī bija galvenais, kas radīja Arvīdā interesi par mūziku un dziedāšanu.

Ģitāru Arvīds apguva pašmācības ceļā. Sākumā to iesāka un ātri vien pameta, jo likās, ka tas ir grūti, taču pēc grupas Blitze izveidošanas viņš saprata, ka jāsāk beidzot mācīties. Grupas izveidošana arī bija galvenais dzinulis ģitārspēles apguvei un viņš sāka meklēt internetā akordus un kā tos spēlēt, tā arī iesākās ģitāras spēlēšana.

Pirmo ģitāru Arvīds saņēma dzimšanas dienā no vectēva, kuram viņš to bija palūdzis. Sākumā gāja grūti, viņš iesāka ar vieglām melodijām, piemēram, Nirvanas Comes As You Are vai Metallicas Nothing Elses Matters. Tad nolēma, ka tas tomēr ir par grūtu un ģitāra aptuveni divus gadus nostāvēja istabas stūrī, un viņš atsāka to spēlēt tikai tad, kad radās doma par grupas dibināšanu. Šī pirmā, firmas Yamaha ģitāra, ir arī Arvīda mīļākā ģitāra, ar kuru viņš visbiežāk uzstājas.

Ideja par grupas dibināšanu radās Arvīdam sanākot kopā ar pašreizējo grupas basģitāristu Arni, kurš tobrīd jau spēlēja basu. Abi ieslēguši bungmašīnu un spēlējuši tai pa virsu, kas kalpoja par pagaidu bundzinieku. Arnis spēlēja basu, kaut arī mūzikas skolu bija pabeidzis uz sitamajiem instrumentiem. Ar laiku radās doma, ka jāpiesaista arī citi cilvēki. Laika gaitā, protams, mainījies sastāvs, kā tas mēdz notikt. Tā arī viss gājis palēnām uz priekšu.

Grupa joprojām attīstās, eksperimentē un meklē savu skanējumu, arī smeļas iedvesmu no citiem mūziķiem un kompozīcijām. Arvīds  grupu vairāk pieskaita pie pop-rock mūzikas žanra arī ar nelielu folka ietekmi. Arvīds arī pieļauj domu, ka nākotnē grupa varētu nomainīt spēlēšanas stilu pavisam.

Blitze – Bibliotekārs

Eirodziesmā grupa piedalījās ar Freimaņa sarakstīto Hop, Arvīds atceras, ka tas bijis grūts periods, jo video rullīša filmēšanas laikā grupai paziņoja, ka Mārtiņš Freimanis ir aizgājis mūžībā. Līdz ar to šis pasākums izvērtās smags un  uzstājoties Arvīds nejutās īsti savā ādā. No skatītājiem grupa ieguva 3. vietu un Arvīds tomēr to uzskata par labu pieredzi, no kuras vērts mācīties un nenoliedz iespēju, ka varētu kādreiz atkal pamēģināt startēt šajā konkursā.

Arvīds BerķisArvīdam esot par mūziķi visvairāk patīk gandarījuma sajūta, kas radusies, kad ir uzrakstīts gatavs materiāls, kā arī emocijas, kuras viņš saņem uzstājoties. Viņš arī apzinās, ka jārēķinās ar lielāku uzmanību, kas varbūt ne vienmēr ir patīkama un neparedzamām lietām un jautājumiem no preses. To viņš uzskata kā daļu no ikdienas esot par mūziķi. Ikdiena Arvīdam paiet skriešanā, īpaši, kad notiek aktīvi ieraksti, koncerti un pasākumi. Tajā pašā laikā darbs ir mazliet brīvāks – tas nav standarta, ja kaut ko nepaspēj izdarīt vienā dienā, var paveikt citā, kā arī rodoties jaunām idejām tās var uzreiz realizēt. Katra diena ir citāda.  Darot to, kas patīk Arvīds tik ļoti neizjūt nogurumu un vairāk savā darbā saskata plusus.

Šobrīd Arvīdam nav grūti apvienot muzicēšanu arī ar citiem darbiem un aktivitātēm. Viņš pats izsakās, ka nopelnīt ar mūziku ir diezgan grūti, jo nepietiek ar spēlēšanu vien, ir nepieciešams arī, piemēram, labs producents.

Lai kļūtu par mūziķi, Arvīdaprāt, ir nepieciešams talants, taču daudz ko var arī iemācīties, gribasspēks, pacietība, īpaši apgūstot kādu instrumentu vai dziedāšanas prasmes, kā arī daudz ko ir jāiemācās “laist gar ausīm”.

Arvīds stāsta, ka Latvijā ir vairāku tipu mūziķi un grupas: tādi, kuri muzicē sava prieka pēc – uzspēlē klubos, taču naudas pelnīšana nav viņu galvenais vadmotīvs. Tādi, kuri to dara popularitātes pēc. Un tādi, kuriem mūzika ir darbs – ar producentiem, menedžmentiem un visu pārējo. Latvijā ir ļoti daudz entuziastu, kuri ir atvēruši savas “bodītes” un paši visu dara – paši spēlē, raksta dziesmas, komponē, producē un menedžē. Arī savu grupu Arvīds pieskaita pie šīm “bodītēm”. Mūziku Arvīds salīdzina ar uzņēmējdarbību – nepieciešama reklāma un menedžēšana no A līdz Z, ja tās nav, tad ir daudz grūtāk palikt veiksmīgiem un atpazīstamiem, pašiem kaut kā jāķepurojas. Sākot spēlēt ir jāizveido plāns, jānostāda mērķi – ko nu katrs vēlas spēlēt, rakstīt. Atkarībā no mērķa arī jāveido plāns, jāmeklē komanda, ar cilvēkiem, kuriem var uzticēties un kuri saprot kā lietas notiek un spēj piedalīties menedžēšanā, organizēšanā. Protams, ja ir talants, labs materiāls un sava grupa, ir iespēja izsisties ar ierakstu kompānijām, kas nav vieglākais ceļš, tomēr ir arī tāda iespēja. Taču izplatītākas ir pašu “bodītes”.

Blitze – To kā nav

Arvīdam nešķiet, ka Latvijas mūzika ir mazpazīstama starptautiskā līmenī, piemēram, latviešu radītajā klasiskajā mūzikā ir daudzi mākslinieki, kas atzīti starptautiski, arī daži spilgti piemēri pop-mūzikā. Arvīds min, ka iespējams grūtāk ir izsisties tāpēc, ka Latvija ir maza valstiņa. Vēl viens iemesls, kāpēc izsisties ir grūtāk, ir tieši šīs, jau minētās pašu “bodītes” – iespējams, ja vairāk būtu ieaudzināts tas, ka ir menedžeri, kuri visu noorganizē un sarunā, būtu vieglāk – tiktu organizētas intervijas, koncerti, reklāmas, tiktu koriģētas vispārējas lietas – skatuves tēls, dziesmu izvēle, arī sociālie tīkli mūsdienās ir ļoti aktuāli un pašiem mūziķiem ne vienmēr pietiek laika atbildēt, tāpēc būtu nepieciešami cilvēki, kas to dara. Kā piemēru saistībā ar ļoti labu menedžēšanas sistēmu, Arvīds min grupu PeR, kuriem viss notiek aktīvāk, nekā citiem, tāpēc, ka Ralfa Eilanda mamma ir viņu menedžeris, jau no pašiem pirmsākumiem – viņa organizē visas lietas.

Arvīds saka, paldies Ģitārspēle.lv, kam pateicoties viņš sāka apgūt pamatlietas un akordus, kas viņam ļoti palīdzēja. Un visiem ģitāristiem viņš vēl, lai labi skan! 🙂

  • Reply

    IndieGars

    07 08 2014

    Drusku pēc nopratināšanas skolā izskatās, ka džeks nezina ko teikt bet ir jāsaka 😀
    NO offence

  • Reply

    Edvards

    08 08 2014

    viss jau forši, tikai vārda ”Mūziķis” vietā, iederētos ”muzikants”..

  • Reply

    IndieGars

    08 08 2014

    kāpēc muzikants?
    viņš taču pats rada mūziku, nevis tikai atspēlē visu kas uz pasaules atrodams….tātad mūziķis…

    Vai arī es kautko nesapratu?

  • Reply

    Edvards

    09 08 2014

    IndieGars – kuru katru, kas prot sacerēt kaut kādu dziesmu un padragāt 10 chordus par mūziķi saukt nebūtu adekvāti. Ir jābūt zināmai apziņai par to, ko cilvēks dara. Protams, mēs varam likt visus vienā maisā – Arvīdu ar Vestardu Šimku, vai Joe Satriani. Jautājums – vai cilvēks, kuram ir cieņa pret mūziku (nemaz nerunājot par profesionalitāti, kompetenci un izglītību), tev piekritīs..

    Mūziķis – māksla – profesionalitāte – garīgas vērtības.
    Muzikants – izklaide – hobijs – zem katras kritikas – amatierisms. (signālvārdi, kas iet vienā un otrā virzienā)

    Vari piekrist, vari nepiekrist, bet vismaz aizdomājies.

  • Reply

    IndieGars

    10 08 2014

    Edvards-
    Tev var piekrist un var nepiekrist…Tēma ir gana plaša lai ielaistos stundām garās diskusijās..
    Reizēm muzikanti ir daudz spēcīgāki sava instrumenta pārvaldītāji nekā mūziķi kas nodarbojas ar kautkādu sacerēšanu…
    Piemēram katrs trešais ķīniešu bērns dienvidu provincē spēs noraut Tev jebkuru dziesmu, kuru viņam nosauksi un labāk par vienu otru Latvijas mēroga stāru..bet grupā Depeche Mode ir tāds ģitārists Martin Gore kurš neskaitās pārāk labs uz pasaules pro ģitaristu fona…
    Un tagad padomā kurš ir muzikants un kurš ir mūziķis?

    Vari piekrist vai nē, bet aizdomājies…atceries ka tā ir stiepjama tēma

  • Reply

    Edvards

    11 08 2014

    InieGars, izpildītājmākslinieks nav tas pats kas komponists un komponists nav tas pats kas izpildītājmākslinieks. Tavs gadījums ir vairāk kā vienkārši klasificējams – viens ir muzikants un komponists, bet otrs tikai izpildītājmākslinieks.

    ”Reizēm muzikanti ir daudz spēcīgāki sava instrumenta pārvaldītāji nekā mūziķi kas nodarbojas ar kautkādu sacerēšanu…” Es neveinā vietā neteicu, ka tā nav. Un tam nav nekāda starpība.

    Es uzreiz pasaku, ka ar Tevi stundām garā disuksijā neiegrimšu, bet tikai tādēļ, ka pa lielo jau no 2 postiem ir skaidrs, ka Tevis teiktajam nav nekāda seguma.

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Draugiem.lv pase