Čau, visi ģitāristi un ģitārdraugi! Šoreiz parunāsim par kādu interesantu lietu, kas nav vairs nekāds jaunums, tomēr varētu daudziem būt nedzirdēta. Tas šoreiz būs auto-tune ģitārai. Pieminot auto-tune, noteikti prātā nāk dziedātāju balss datorizēta apstrāde, kas daudziem mēdz saistīties arī ar dziedātāju neprofesionalitāti. Tas pats Antares Audio Technologies, kas deviņdesmito gadu beigās radīja šo vokāla korekcijas tehnoloģiju, salīdzinoši nesen ir radījis auto-tune ģitārai.
Kas tad ir auto-tune ģitārai? Vai tas ir kas līdzīgs Gibson Min-ETune™? (Min-ETune™ ir automātisks ģitāras noskaņotājs). Tas tomēr kas vairāk. Auto-tune ģitārai nodrošina perfektu intonāciju, ideālu skaņojuma precizitāti, kā arī daudzus citus bonusus. Viena no ģitārām ar šādu tehnoloģiju ir Peavey AT-200. Tad nu skatāmies, kas mums tiek piedāvāts.
AT-200 ir liepas korpuss, un stīgas laistas caur korpusu. Priekšpusē atrodas Peavey USA humbucker tipa skaņas noņēmēji ar vāciņiem, kā arī toņa potenciometrs ar push-pull sistēmu. Nospiests tas ieslēdz auto-tune sistēmu. Kad potenciometrs ir pavilkts uz āru, tad skaņas noņēmēji ir parasti pasīvie skaņas noņēmēji. Vēl, protams, ir arī skaļuma kontrole, kuru nospiežot, tiek ieslēgti režīmi ”String Tune” un ”Solid Tune”,kā arī 3 pakāpju skaņas noņēmēju pārslēdzējs. Kā redzams – nekā ļoti neparasta un sarežģīta šajās kontrolēs nav. Ir arī zaļa LED gaismiņa virs grifa, kas parāda, vai auto-tune sistēma ir ieslēgta, vai nav. Ģitāras aizmugurē atrodama vieta četrām AA baterijām, kas nepieciešamas auto-tune sistēmas darbināšanai. Kā redzams blakus attēlā, noņemot aizmugures plāksnīti, atklājas pati auto-tune sistēma. Ģitāras metāla detaļas – tiltiņš un skaņotāji ir melnā krāsā. Grifa pārklājums ir no rožkoka, ģitārai ir 24 ladas. Grifa konstrukcija – pieskrūvēts kļavas grifs.
Kā tas viss strādā? Kad ir ieliktas baterijas, un stīgas ir nedaudz atskaņojušās, ir iespējams izmantot auto-tune sistēmu, lai ģitāra skanētu nevainojami. Jānospiež toņa potenciomets, deg zaļā gaismiņa, nospēlējam visas sešas stīgas, nospiežam skaņošanas pogu – un ģitāra skan perfektā skaņojumā. Ja stīgas atskaņojušās par vairāk kā 5 pustoņiem katra, tad, protams, skaņošana nenotiktu tik veikli. Šeit nu gan jāpiebilst, ka šī sistēma nebūs pārāk laba tiem, kas pastiprinātaju izmanto klusā režīmā – tā, ka cauri pastiprinātāja skaņai var dzirdēt arī pašas ģitāras radīto skaņu. Tad nu gan skanējums nebūs baudāms atšķirīgo skaņas augstumu dēļ. (Atceramies, ka ģitāra nav pa īstam noskaņota – tā tikai skan kā noskaņota). Iespējami arī dažādi citi automātiskie skaņojumi – drop D, DADGAD, u.c, kā arī kapo režīms (nospēlējot noti, teiksim uz 1. ladas, tā var skanēt, it kā būtu nospēlēta uz 6. ladas utt.)
Tātad, viena no galvenajām auto-tune funkcijām ir panākšana, lai ģitāra skan perfektā skaņojumā. Otra – dažādu toņu maiņa akustisks skanējums, spalgs kantrīmūzikas skanējums vai smags metāla skanējums – to visu var pārslēgt ar vienu kustību. Nepieciešams iPad ar MIDI interfeisu, no kurienes tad tas viss arī tiek kontrolēts. Šeit gan sīkākās tehniskās detaļās neieslīgsim, bet teiksim vienīgi to, ka izmantojot auto-tune, iespējams no ģitāras dabūt prakstiski jebkādu toni. Tātad – īsumā apkopojot – ģitāra ar auto-tune ir instruments, kas vienmēr būs precīzs un piedāvās jebkādu skanējumu, kādu vien vēlaties. No otras puses – kādam varbūt varētu šķist, ka visā šajā sistēmā ir pārāk daudz datorizācijas un no dzīvās mūzikas maz kas palicis pāri. Kāds ir tavs viedoklis?
wtf
21 11 2014
“..AT-200 ir basa koka korpuss…” kas, pie velna, ir basa koks?
Augusts Akmenkalns
24 11 2014
Sorry, bija ieviesusies kļūdiņa. Tā ir liepa.
TomsDrums
22 11 2014
Var redzēt ka ‘experts’ veidojis rakstu, normāli cilvēki jau laikam vairāk pieturās pie vārda ‘liepa’ nevis ‘basa koks’ 😀
Augusts Akmenkalns
24 11 2014
Jā, paldies par labojumu! Botānikā tik tiešām neesmu ‘experts’, tāpēc arī basswood samulsināja. Nu visam jābūt pareizi 🙂